• Muntis,
  • Verners
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Eiropadomē apspriedīs īpašu plānu Austrumu pierobežas valstīm

Teksta izmērs Aa Aa
Pasaule
LETA 16:22, 05.03.2025


Šonedēļ Briselē paredzētās Eiropadomes iespējamajos secinājumos šobrīd ir Baltijas valstu kopā ar Poliju virzīts īpašs prioritārs pasākums Austrumu pierobežas valstīm, trešdien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču žurnālistiem sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).


Foto: LETA

Kā norādīja Siliņa, projektā pievērsta uzmanība, ka Austrumu pierobežas valstīm vajadzīgi lielāki izdevumi, jo tās aizsargā no nelegālās migrācijas, daudz resursu iegulda robežas infrastruktūrā, kas citām valstīm, iespējams, nav, jo tās nav ne Eiropas, ne NATO ārējā robeža.

Reizē Siliņa pauda, ka vēlētos Eiropadomes ziņojumā redzēt lielāku skaidrību par Ukrainu.

Viņa atzīmēja, ka veidojas labās gribas koalīcija, kur zināmu vadību uzņēmusies Lielbritānija, Francija, un tajā piedalās ne tikai Eiropas Savienības valstis, bet arī Kanāda, Turcija, Norvēģija, Islande. Šīs valstis esot gatavas vēl vairāk atbalstīt Ukrainu, palīdzēt Ukrainai tranatlantsikajās sarunās

Tāpat Ministru prezidente norādīja, ka Latvijas aizsardzības izdevumi neveidosies tikai no budžeta deficīta palielināšanas un avoti būšot dažādi.

Premjere norādīja, ka jāmeklē, kā valsts publiskajā pārvaldē un pašvaldību pārvaldē mazināt administratīvos tēriņus.

"Tikai tad mēs skatīsimies, kādi būtu iespējami budžeta deficīta palielinājumi," sacīja Siliņa, norādot, ka plānots izmantot arī Eiropas piedāvātos instrumentus - gan aizņēmumu iespējas, gan kopējo iepirkumu iespējas, gan Eiropas Investīciju bankas paredzētos instrumentus, gan, iespējams, piesaistot privāto kapitālu.

Kā vēstīts, Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena otrdien iepazīstināja ar plānu, lai mobilizētu aptuveni 800 miljardus eiro Eiropas aizsardzībai un palīdzētu sniegt tūlītēju militāru atbalstu Ukrainai, ar šo paziņojumu nākot klajā pēc ASV lēmuma apturēt militārās palīdzības sniegšanu Ukrainai.

EK sniegs aizdevumus dalībvalstīm 150 miljardu eiro apmērā, ko varēs izmantot pretgaisa un pretraķešu aizsardzībai, artilērijas sistēmām, raķetēm un munīcijai, droniem un pretdronu sistēmām, kā arī citām vajadzībām, sākot no kiberdrošības līdz militārajai mobilitātei.

Fon der Leiena pauda cerību, ka kopā ar privāto kapitālu un papildu finansējumu Eiropas Investīciju bankai viņas priekšlikums varētu mobilizēt teju 800 miljardus eiro aizsardzībai. Jaunais fonds ir daļa no priekšlikuma, ko EK prezidente iesniedza ES valstīm pirms gaidāmā ES līderu ārkārtas samita.

Savā plānā par bloka pārbruņošanu EK prezidente arī ierosināja piešķirt dalībvalstīm lielāku rīcības brīvību aizsardzības izdevumiem saskaņā ar ES parasti stingrajiem parāda un budžeta deficīta noteikumiem un pārdalīt pieejamos reģionālās attīstības fondus militāriem ieguldījumiem.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Pasaule Leiena Trampam sola paātrināt ES atteikšanos no Krievijas energoresursiem

Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena pēc sarunas ar ASV prezidentu Donaldu Trampu ir paziņojusi par iniciatīvu, kuras mērķis ir panākt, lai Eiropas Savienība (ES) ātrāk izbeigtu Krievijas naftas un gāzes importu.

Pasaule Baltkrievijā apžēloti vēl vairāki politieslodzītie

Baltkrievijas diktators Aleksandrs Lukašenko apžēlojis 25 cilvēkus, tai skaitā politieslodzītos, paziņojis Lukašenko birojs.

Pasaule ĀM: Izraēlas prezidents atzinīgi novērtē Latvijas politisko atbalstu

Izraēlas prezidents Īzaks Hercogs atzinīgi novērtē Latvijas politisko atbalstu un izrādīto solidaritāti Izraēlas tautai pēc 2023.gada 7.oktobra teroristiskajiem uzbrukumiem, informēja Ārlietu ministrijā.

Pasaule Itālijas tiesa ļauj "Nord Stream" lietā aizturēto ukraini izdot Vācijai

Pagājušajā mēnesī Itālijā aizturētais Ukrainas pilsonis, kas tiek apsūdzēts par 2022.gadā notikušo "Nord Stream" gāzes cauruļvadu sabotāžu Baltijas jūrā, ir jāizdod Vācijai, otrdien nolēma Boloņas tiesa.

Lasiet arī

Ekonomika Rīgā un apkārtnē darījumu skaits ar privātmājām audzis par 13%

Pirmajā pusgadā gan Rīgā, gan Rīgas apkārtnē privātmāju tirgū aktivitāte bija lielāka nekā pirms gada, un kopējais privātmāju darījumu skaits pieauga par 13%, teikts nekustamo īpašumu kompānijas "Arco Real Estate" tirgus pārskatā.

Sports Latvijas pilsonību piešķir sportistam no Ukrainas

Parlamentārieši šodien galīgajā lasījumā atbalstīja likumprojektu, ar kuru par Latvijas pilsoni plānots atzīt ukraiņu sportistu Eduardu Cibuļu.

Ekonomika Šodien Rojā traucēta LMT tīkla darbība

Šodien notiekošo Rojas bāzes stacijas modernizācijas darbu dēļ novēroti traucējumi tehnoloģiju uzņēmuma SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) tīkla darbībā Rojā, aģentūrai LETA apstiprināja LMT pārstāvji.

Kriminālziņas Ventspils novadā pludmalē atrasta drona atlūza

Ceturtdien Ventspils novada Vārves pagasta pludmalē atrasta drona atlūza, noskaidroja Valsts policijā.

Kultūra Folkloras kopa «Vilkači»: «Ar Sauli zobenā un Pērkonu sirdī!» (+VIDEO)

"Mēs rekonstruējam senā Latvijas iedzīvotāja tēlu vēlā dzelzs laikmeta periodā".

Ekonomika Eksperts pastāstīja par lietotu elektroautomobiļu tirgu (+VIDEO)


Ir parametri, kas nav iespējams nolasīt ar diagnostiku.