Bundestāga vēlēšanās Austrumvācijā uzvar AfD

Tikmēr kreiso ekstrēmistu partija "Die Linke" (Kreisie) pirmo reizi uzvarējusi Berlīnē, bet Bavārijā vislielāko atbalstu saņēmusi Kristīgi sociālā savienība (CSU), kristīgo demokrātu (CDU) vietējā māsaspartija.

Provizoriskie rezultāti liecina, ka piecās federālajās zemēs Vācijas austrumos un Berlīnes austrumu daļā AfD saņēmusi 34% balsu.

Atbalsts partijai, kuru Vācijas Konstitūcijas aizsardzības birojs uzrauga kā iespējamu labējo ekstrēmistu organizāciju, Vācijas austrumos bijis gandrīz divreiz lielāks nekā CDU/CSU. Topošā Vācijas kanclera Frīdriha Merca bloku, kurš valstī kopumā uzvarējis, iegūstot 28,5% balsu, Austrumvācijā atbalstījuši 17,8% vēlētāju, liecina sākotnējie balsu skaitīšanas rezultāti.

Nacionālā līmenī Bundestāga pirmstermiņa vēlēšanās AfD ierindojusies otrajā vietā ar 20,6% balsu.

Pērn AfD guva vēsturisku uzvaru Tīringenes federālās zemes vēlēšanās, atspoguļojot daudzu pilsoņu neapmierinātību ar sarežģīto Vācijas atkalapvienšanās procesu kopš 1990.gada.

Tikmēr "Die Linke", kas savulaik izveidojās, apvienojoties kādreizējās Austrumvācijas komunistiem, Rietumvācijas kreisajiem radikāļiem un populistiski noskaņotajiem pārbēdzējiem no sociāldemokrātu (SPD) rindām, Austrumvācijas zemēs ar 13,2% balsu ierindojusies tikai trešajā vietā. Savukārt nacionālā līmenī "Die Linke" saņēmusi nepilnus 9% balsu.

Prokrieviskā Zāras Vāgenknehtas savienība (BSW), kas pērn atdalījās no "Die Linke" un vēlēšanās startēja ar populistisku un pret imigrāciju vērstu kampaņu, Austrumvācijā ieguvusi 10,2% balsu, taču nacionālā līmenī izcīnījusi tikai 4,97% balsu, nepārvarot 5% barjeru, kas noteikta iekļūšanai Bundestāgā.

Līdzšinējā kanclera Olafa Šolca pārstāvētos sociāldemokrātus Austrumvācijas zemēs atbalstījuši tikai 11,3% vēlētāju, bet SPD koalīcijas partneri zaļie ieguvuši tikai 6,8% balsu. Savukārt par liberālo Brīvo demokrātu partiju (FDP), kas novembrī pameta Šolca vadīto koalīciju, izraisot pirmstermiņa vēlēšanu izsludināšanu, Vācijas austrumos balsojuši tikai 3,3% vēlētāju. Nacionālā līmenī sociāldemokrātus atbalstīja 16,4%, zaļos - 11,6%, bet FDP - 4,3% vāciešu.

Tajā pašā laikā Berlīnē negaidīti uzvarējusi "Die Linke", saņemot 19,9% balsu, kas ir gandrīz divreiz vairāk nekā 2021.gadā. Partija nekad iepriekš nebija uzvarējusi federālajās vēlēšanās Berlīnē, un iepriekšējās vēlēšanās 2021.gadā ierindojās ceturtajā vietā.

Berlīnes mēra Kaja Vegnera pārstāvētā CDU saņēma 18,3% balsu, kas ir par 1,1 procentpunktu vairāk nekā 2021.gadā

Krasi samazinājies atbalsts zaļajiem, kas 2021.gadā ieguva 22% balsu, bet tagad saņēma 16,8% balsu.

Atbalsts AfD Berlīnē pieaudzis no 9,4% līdz 15,2%, kamēr sociāldemokrāti, kas iepriekšējās vēlēšanās Berlīnē uzvarēja, zaudējuši 7,1 procentpunktu un šajās vēlēšanās par tiem balsojuši vien 15,1% vēlētāju, kas ir sliktākais partijas rādītājs kopš Vācijas atkalapvienošanās.

Vācijas galvaspilsētā pie urnām devās 80,3% balsstiesīgo, kamēr 2021.gada vēlētāju aktivitāte sasniedza 69,5%.

Tikmēr Vācijas lielākajā federālajā zemē Bavārijā ar 37,2% balsu uzvarējusi CSU, liecina sākotnējie rezultāti pēc balsu saskaitīšanas visos 47 vēlēšanu apgabalos. Salīdzinājumā ar 2021.gada vēlēšanām atbalsts konservatīvajiem pieaudzis par 5,5 procenta punktiem.

Neskatoties uz pārliecinošo uzvaru, noskaņojums CSU galvenajā birojā Minhenē nebija viennozīmīgs, jo partija bija cerējusi uz apmēram 40% balsu.

AfD atbalsts Bavārijā salīdzinājumā ar 2021.gadu ir vairāk nekā dubultojies, sasniedzot 19%.

Savukārt Šolca pārstāvētos sociāldemokrātus Bavārijā atbalstīja tikai 11,6% vēlētāju. Tādējādi atbalsts SPD salīdzinājumā ar 2021.gadu sarucis par vairāk nekā sešiem procenta punktiem.

Par zaļajiem Bavārijā balsojuši 12% vēlētāju, savukārt "Die Linke" saņēma 5,7% balsu. Tikmēr FDP un BSW arī Bavārijā nav izdevies pārvarēt 5% barjeru.