Bijušais AM valsts sekretārs brīdina par "kapu zvaniem" Eiropai

Eiropai ir pēdējais laiks pamosties, tādēļ ir steidzami jāpievēršas savu aizsardzības spēju stiprināšanai un jādomā par iespējām ne tikai iesaistīties ASV-Krievijas sarunās, bet arī par iespēju aizvietot ASV bruņojuma piegādes, sociālajā tīklā "Facebook" norādījis Ziemeļvalstu noturības organizācijas (CIREN) līdzdibinātājs, bijušais Latvijas Aizsardzības ministrijas (AM) valsts sekretārs Jānis Garisons.

Komentējot ASV prezidenta Donalda Trampa telefonsarunu ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu, Garisons nenoliedz, ka ārēji viss ļoti sāk atgādināt 1938.gadu un bēdīgi slaveno Minhenes vienošanos, kad sāka dalīt Eiropu, un tas beidzās ar Otro pasaules karu.

Viennozīmīgi veids, kādā informācija tika pasniegta par Ukrainu, Garisonam radot bažas par vienošanos starp ASV un Krieviju aiz Ukrainas muguras. Vienlaikus, pirms krist panikā, Garisons norāda, ka nav zināmas visas detaļas, un notikumu attīstība iespējama dažāda.

Eksperts vērš uzmanību, ka jaunā ASV prezidenta administrācija kā savu galveno mērķi ir izvirzījusi karadarbības pārtraukšanu Ukrainā. Tieši šis fakts varētu būt visbīstamākais, jo līdzīgi kā 1938.gadā Minhenē tiek pieņemts, ka, apmierinot vienu diktatora ambīciju, viņš apstāsies. Bet ilgtermiņā konsekvences ir pilnīgi pretējas - tas tikai vairo apetīti un visdrīzāk novedīs pie lielā kara Eiropā.

Tāpat, pēc Garisona paustā, bažas rada arī tas, ka prezidents Tramps ir paziņojis par gatavību tikties ar Krievijas diktatoru gan Maskavā, gan Vašingtonā, kas varētu liecināt par ne tikai izolācijas, kurā bija nonākusi Krievija un tās diktators, pārtraukšanu, bet arī sankciju režīma atcelšanu. Tas atvieglos apstākļus, lai Krievija varētu sagatavoties jaunam, daudz lielākam karam. Vienlaikus nevar neuztraukt arī tas, ka ASV īsti nav konsultējušās ar ukraiņiem.

"Taču kopumā, raugoties uz Trampa administrācijas nostāju, domāju, ka tās mērķis ir vienoties ar Krieviju par kara izbeigšanu, cerot, ka pēc tam varēs iegūt Krievijas atbalstu cīņā pret Ķīnu. Citādi ir grūti izskaidrojams pozitīvisms, kas pašlaik tiek pausts attiecībā uz kara noziedznieku," uzsver eksperts.

Garisona ieskatā patlaban iezīmētās izejas pozīcijas sarunām "ir sapnis Krievijai". Pasakot, ka Ukraina netiks uzņemta NATO un ka nav iespējama atgriešanās uz līdz 2014.gada robežām, būtiski tiekot atvieglots Krievijas uzdevums.

Bijušais AM valsts sekretārs pieļauj, ka Krievija sarunās būs "atvēzējusies" un prasīs ne tikai saņemt garantijas Ukrainas palikšanai ārpus NATO un saglabāt iekarotās teritorijas, bet arī likvidēt to, ko Krievija uzskata par kara cēloņiem.

Tramps jau paspējis pateikt, ka izprot Putinu, un ka NATO paplašināšanās ir izraisījusi karu, tādēļ 2021.gada decembrī Krievijas izteiktais ultimāts par NATO spēku atvilkšanu līdz 1997.gada robežām visdrīzāk būs atpakaļ uz sarunu galda, uzskata Garisons.