"Ukrainai ir ļoti nepieciešams papildu militārais aprīkojums, lai aizsargātos pret Krievijas agresijas karu," teikts Norvēģijas valdības paziņojumā.
"Droni un bezpilota tehnoloģijas ir svarīga sastāvdaļa gan kritiskās infrastruktūras aizsardzībai, gan izmantošanai frontes līnijās," norādīja valdība.
Norvēģija nule piešķīrusi 700 miljonus kronu (60 miljonus eiro) vairāku valstu īstenotajai iniciatīvai, lai iegādātos lidrobotus Ukrainai.
Plānots, ka 2025.gadā tiks izmantoti arī līdzekļi no Nansena lidrobotu tehnoloģiju programmas.
Dronu koalīciju vada Latvija un Lielbritānija.
NATO spēku integrācijas vienības komunikācijas padomniece Līva Veita aģentūru LETA informēja, ka saskaņā ar dronu koalīcijas saprašanās memorandu, par jaunu valstu uzņemšanu ir jāvienojas jau esošajām koalīcijas dalībvalstīm. Līdz ar Norvēģijas pievienošanos dronu koalīcijā sadarbotos 18 valstis.
Latvijas aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P) uzsver, ka Norvēģija sniegs nozīmīgu pienesumu dronu piegādēs un tehnoloģiju attīstībā, lai Ukraina būtu spēcīgāka kaujas laukā.
Vienlaikus Latvija aicina arī citus sabiedrotos iesaistīties koalīcijā, lai kopā kāpinātu piegāžu apjomus Ukrainai.
Kopš Dronu koalīcijas dibināšanas 2024.gada 14.februārī, tās dalībvalstis jau ir sniegušas ievērojamu atbalstu Ukrainai, īstenojot dronu piegādes. Visu dronu koalīcijas dalībvalstu kopējais atbalsts Ukrainas dronu spējām 2024.gadā sasniedza 1,8 miljardus eiro.
Latvija dronu koalīcijas vajadzībām pērn atvēlēja 20 miljonus eiro un tādu summu plānots atvēlēt arī šogad. 2024.gadā Latvija Ukrainai piegādājusi teju 5000 dronus.
Kopā ar Latviju dronu koalīcijā iesaistījusies Lielbritānija, Austrālija, Čehija, Dānija, Francija, Igaunija, Itālija, Jaunzēlande, Kanāda, Lietuva, Luksemburga, Nīderlande, Polija, Ukraina, Vācija un Zviedrija.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri