NATO ģenerālsekretārs atzīst bažas par alianses ilgtermiņa drošību

"Pagaidām baidīties nevajag," viņš teica intervijā Vācijas ziņu aģentūrai DPA, atbildot uz jautājumu, vai NATO valstīm vajadzētu baidīties no Krievijas, taču piebilda, ka gadījumā, ja NATO nepalielinās aizsardzības izdevumus un aizsardzības rūpniecības izlaidi, "mums četru vai piecu gadu laikā būs nopietna problēma".

Krievija saistībā ar atkārtoto iebrukumu Ukrainā ir būtiski palielinājusi aizsardzības rūpniecību, un, kā pauda Rite, NATO sabiedrotie pagaidām nav izdarījuši pietiekami, lai uz to atbildētu.

"Mums ir jāpalielina aizsardzības ražošana, aizsardzības rūpnieciskā bāze," viņš teica, norādot, ka ir jāievieš "papildu ražošanas līnijas, papildu maiņas, jo mēs neražojam pietiekami daudz militāro materiālu, lai aizsargātu sevi ilgtermiņā".

Rite atzina, ka sagaida jaunas prasības no Donalda Trampa, kurš janvārī pēc četru gadu pārtraukuma atgriezīsies ASV prezidenta amatā.

NATO ģenerālsekretārs teica, ka sagaida spiedienu no Trampa, kurš draudēja izstāties no alianses sava pirmā pilnvaru termiņa laikā, ja sabiedrotie aizsardzības netērēs 2% no sava iekšzemes kopprodukta (IKP).

"Viņš gribēs, lai mēs darām vairāk. Un viņam ir taisnība. Mums ir jādara vairāk," paziņoja Rite.

NATO sabiedrotie ir apņēmušies ieguldīt aizsardzībā vismaz 2% no IKP, un daudzi sabiedrotie Eiropā jau ir sasnieguši šo mērķi, viņš norādīja.

Tomēr pēc četriem līdz pieciem gadiem radīsies problēma ar Krievijas atturēšanu, ja aizsardzības izdevumi nepalielināsies, sacīja politiķis.

Rite neteica, vai NATO sabiedrotajiem būtu jātiecas tērēt 3% no IKP vai pat vairāk.

Paredzams, ka lēmums par jaunām izdevumu saistībām tiks pieņemts alianses samitā Hāgā nākamā gada jūnijā.

ASV prezidenta vēlēšanu kampaņas laikā Tramps bija paziņojis, ka, viņaprāt, NATO aizsardzības saistības jāpalielina līdz 3% no IKP. Nesen izskanēja, ka Tramps varētu pieprasīt sabiedrotajiem aizsardzībai atvēlēt pat 5% no IKP.

Strīdā par Vācijas kanclera Olafa Šolca konsekvento atteikumu piegādāt Ukrainai tāla darbības rādiusa raķetes "Taurus", Rite lika skaidri saprast, ka viņš personīgi darītu citādi un neuzliktu nekādus ierobežojumus ieroču izmantošanai.

Bijušais Nīderlandes premjerministrs pauda, ka Ukrainai šāda veida spējas ir ļoti svarīgas, taču norādīja, ka nav tiesīgs izlemt, kas sabiedrotajiem būtu jāpiegādā.

Tomēr Rite stingri aizstāvēja Vācijas kancleru Olafu Šolcu pret kritiku.

"Mēs varam viņu uzslavēt par to, ka Vācija tagad ir otrā aiz ASV, sniedzot militāro palīdzību Ukrainai 28 miljardu ASV dolāru (29,1 miljards ASV dolāru) apmērā, un, pēc dažiem aprēķiniem, pat 34 miljardus. Tā ir milzīga summa un būtiski apsteidz daudzus citus, arī dažas ļoti lielas Eiropas ekonomikas," klāstīja NATO ģenerālsekretārs un piebilda, ka par tādu ieguldījumu Kijiva var būt pateicīga.

Rite arī atzina, ka par nepamatotu uzskata dažkārt skarbo kritiku, ko Šolcam veltījis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Zelenskis nesen kritizēja Šolca par to, ka viņš runājis ar Krievijas diktatoru Vladimirui Putinu pa telefonu. Viņš ir arī vairākkārt paudis neizpratni par to, ka Šolcs atsakās piegādāt Vācijā ražotās raķetes "Taurus", ar kurām varētu uzbrukt dziļi Krievijas teritorijā.

Šolcs ir izslēdzis to piegādi neatkarīgi no citu NATO sabiedroto lēmumiem, apgalvojot, ka tas radītu lielu eskalācijas risku.

Rite sacīja, ka Vācijai, runājot par politiku attiecībā uz Ukrainu, tomēr ir svarīgi saprast, ka tās vērtības un drošība ir apdraudētas.

"Ja Ukraina zaudēs, mums būs jāizdod daudz, daudz, daudz vairāk nekā mēs patlaban tērējam aizsardzībai, lai pārliecinātos, ka Krievijas radītajam apdraudējumam ir pretspēks," viņš paziņoja.

Rite sacīja, ka sarunās ar Trampu viņš izvirza līdzīgu argumentu.

Eiropā pieaug bažas, ka Tramps varētu samazināt militāro atbalstu Ukrainai - pat ja tas nozīmētu, ka Krievija var sevi pasniegt kā kara uzvarētāju.

Krievijas sadarbība ar Ziemeļkoreju, Irānu un Ķīnu apdraud ASV, brīdināja NATO ģenerālsekretārs.

Tas nozīmē, ka Ukrainai ir nepieciešams turpmāks militārais atbalsts pirms jebkādām iespējamām miera sarunām, viņš uzsvēra.

"Tagad mēs koncentrējamies uz to, lai gādātu, ka Ukraina iesaistās jebkādās sarunās no spēka pozīcijām," sacīja Rite.