• Imgarde,
  • Irmgarde
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Baltkrievijā septiņus kandidātus pielaida pie parakstu vākšanas

Teksta izmērs Aa Aa
Pasaule
LETA 18:28, 05.11.2024


Baltkrievijas vēlēšanu komisija pirmdien atļāvusi septiņiem prezidentam Aleksandram Lukašenko lojāliem politiķiem sākt parakstu vākšanu, lai kandidētu janvārī gaidāmajās prezidenta vēlēšanās, kurās, gandrīz droši, atkal uzvarēs Lukašenko.



Centrālā vēlēšanu komisija pagājušajā nedēļā sāka reģistrēt kandidātu iniciatīvas grupas, kurām līdz 6.decembrim jāsavāc vismaz 100 000 parakstu, lai to pārstāvētie kandidāti varētu oficiāli izvirzīt savas kandidatūras. Komisija reģistrēja Lukašenko iniciatīvas grupu, bet noraidīja divu opozīcijas kandidātu mēģinājumus reģistrēt savas iniciatīvas grupas.

Pirmdien komisija atļāva sākt parakstu vākšanu septiņiem Lukašenko lojāliem politiķiem, tai skaitā Komunistu partijas kandidātam Sergejam Sirankovam, Liberāldemokrātiskās partijas līderim Oļegam Gaidukevičam un bijušai Iekšlietu ministrijas preses pārstāvei Olgai Čemodanovai.

"Ir kandidāti, bet šajās vēlēšanās nav konkurences," norādīja neatkarīgais politologs Valērijs Karbalevičs. "Lukašenko baidās no 2020.gada protestu atkārtošanās, viņa trauma vēl ir svaiga, tāpēc viņš rīkos balsojumu tādā formātā, kurā rezultāts ir iepriekš noteikts."

Baltkrievijas demokrātisko spēku līdere Svjatlana Cihanouska, kura kopš kandidēšanas 2020.gada prezidenta vēlēšanās dzīvo trimdā, gaidāmās vēlēšanas nosaukusi par farsu un aicināja baltkrievus balsot pret visiem kandidātiem.

"Šīs nav vēlēšanas, bet gan vēlēšanu procesa imitācija, kas notiek terora apstākļos, kad alternatīviem kandidātiem un novērotājiem nav atļauts piedalīties," uzsvēra Cihanouska.

Februārī notikušajās parlamenta un pašvaldību vēlēšanās, kurās drīkstēja piedalīties tikai Lukašenko lojāli kandidāti, Baltkrievija pirmo reizi atteicās uzaicināt novērotājus no Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO).


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Pasaule Tramps cer, ka Putins pildīs savu vienošanās daļu

ASV prezidents Donalds Tramps pirmdien pauda, ka sagaida, ka Krievijas diktators Vladimirs Putins izpildīs savu daļu vienošanās ietvaros par Krievijas-Ukrainas kara izbeigšanu.

Pasaule Bosnijas serbu līderis ieradies Maskavā

Bosnijas autonomās Serbu Republikas prezidents Milorads Dodiks pirmdienas vakarā paziņoja, ka ir ieradies Maskavā, neraugoties uz Bosnijas izdotu starptautisku orderi viņa apcietināšanai par konstitūcijas neievērošanu.

Pasaule Mieriņa Kijivā: To nedrīkst aizmirst, to nedrīkst piedot

Latvija turpinās sniegt Ukrainai militāro atbalstu 0,25% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), kā arī piecu miljonu eiro atbalstu Ukrainas rekonstrukcijai katru gadu.

Pasaule Zemestrīcē Mjanmā bojāgājušo skaits pārsniedz 1700

Bojāgājušo skaits zemestrīcē Mjanmā pārsniedzis 1700, pirmdien paziņoja militārās huntas vadība.

Lasiet arī

Sabiedrība SAB: Baltkrievijas ārpolitika ir jāuztver kā KF turpinājums (+VIDEO)

Gandrīz droši, ka Krievija turpinās intensificēt sadarbību ar Ķīnu, Ziemeļkoreju un Irānu, lai iegūtu militāro un ekonomisko atbalstu.

Pasaule Baltkrievijas iesaisti karā Ukrainā SAB vērtē kā mazticamu

Baltkrievijas iesaiste Krievijas īstenotajā karā Ukrainā pārskatāmā nākotnē ir maz ticama, jo tas varētu ievērojami apdraudēt valsts iekšpolitisko stabilitāti un Aleksandra Lukašenko pozīcijas, uzskata Satversmes aizsardzības birojs (SAB).

Pasaule ASV gatavo vienošanos ar Lukašenko - NYT

ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija plāno noslēgt plaša mēroga vienošanos ar Baltkrievijas diktatoru Aleksandru Lukašenko par politieslodzīto atbrīvošanu, vēsta laikraksts The New York Times.

Pasaule «Belarusjkaļij» prasa no Lietuvas12 miljardus ASV dolāru

Baltkrievijas valsts minerālmēslojuma ražotājs "Belarusjkaļij" vēlas no Lietuvas valsts piedzīt 12 miljardu ASV dolāru (11,82 miljardi eiro) kompensāciju par minerālmēslojuma tranzīta aizliegumu, liecina kompānijas 2.decembrī iesniegtā prasība starptautiskajā šķīrējtiesā.