Francijā kreisie ekstrēmisti draud Makronam ar impīčmentu

Beidzoties "olimpiskajam pamieram", Francijā ar jaunu spēku uzvirmojušas diskusijas par nākamo valdības vadītāju.

"Izskan ziņas, ka Emanuels Makrons gatavojas izvirzīt valdības vadītāju, nerēķinoties ar parlamenta vēlēšanu rezultātiem," norādīts komentārā, kas svētdien publicēts laikrakstā "La Tribune Dimanche", piebilstot, ka tas esot "institucionāls apvērsums pret demokrātiju".

Galēji kreiso līderi draud, ka, reaģējot uz šo "varas ļaunprātīgo izmantošanu" iedarbinās konstitūcijas 68.pantu, kas paredz prezidenta impīčmentu gadījumā, ja valsts galvas rīcība "acīmredzami nav savienojama ar viņa pilnvarām".

Kā ziņots, Jaunā Tautas fronte (NFP), kas apvieno sociālistus, LFI, zaļos un komunistus, pēc ilgstošiem savstarpējiem ķīviņiem 23.jūlijā vienojās par kopīgo kandidātu uz premjera amatu, izraugoties mazpazīstamu ekonomisti un civildienesta ierēdni Lisiju Kastē, kurai ir pieredze "nodokļu nemaksāšanas un finanšu noziegumu apkarošanā".

Taču parlamenta vēlēšanās NFP izcīnīja tikai 182 no 577 vietām Nacionālajā sapulcē. Lai gan kopumā kreisajiem ir 193 vietas, ar to ir krietni par maz, lai nodrošinātu valdības izveidei nepieciešamo vairākumu. Tikmēr prezidenta Makrona pārstāvēto centristu apvienība "Ensemble" ("Kopā") ieguva 164 vietas, bet labējā Nacionālā apvienība (RN) - 143 mandātus.

Dažas stundas pirms Parīzes olimpisko spēļu atklāšanas prezidents noraidīja kreiso piedāvājumu, norādot, ka jautājums nav par nākamā premjera vārdu, bet gan par vairākumu Nacionālajā sapulcē, kas spētu īstenot reformas un pieņemt budžetu, lai valsts varētu virzīties uz priekšu.

Šobrīd tāds vairākums neiezīmējas, un izskanējušie dažādie vārdi nav izsaukušu plašu piekrišanu. Cita starpā kā iespējamie premjerministra amata kandidāti minēti tādi mērenie politiķi kā Odefransas reģiona prezidents Gzavjē Bertrāns, kas pārstāv konservatīvo Republikāņu partiju, un sociālists Bernārs Kaznēvs, kas valdības vadītāja krēslu jau ieņēmis prezidenta Fransuā Olanda laikā.

Cenšoties izkustināt spēku līdzsvaru, Makrons plāno piektdien tikties ar partiju un parlamentāro frakciju līderiem.

"Premjerministra iecelšana izrietēs no šīm konsultācijām un to slēdzieniem," teikts pagājušajā piektdienā izplatītajā Elizejas pils paziņojumā.

Lai nodrošinātu centrisko partiju veidotu vairākumu, izslēdzot no valdības veidošanas nacionālistus un kreisos ekstrēmistus, prezidentam jāmēģina atšķelt no NFP sociālistus, kas ir mērenāki nekā agresīvi noskaņotā LFI.

Tomēr LFI, sociālisti, komunisti un zaļie, neskatoties uz acīmredzamajām stratēģiskajām domstarpībām, izrāda gatavību saglabāt savu vienotību.

Tajā pašā laikā sociālistu līderis Olivjē Fors uzsvēris, ka aicinājumi uz Makrona impīčmentu attiecināmi vienīgi uz LFI. Viņš norādījis, ka jebkurā gadījumā impīčmenta ierosināšana esot nepraktiska, jo tam nepieciešams divu trešdaļu vairākums abās parlamenta palātās.

Tikmēr zaļo līdere Marina Tondeljē sarunā ar aģentūru AFP paziņojusi, ka visu savu enerģiju veltīšot, lai Kastē tiktu iecelta par premjeri, cik drīz vien iespējams.

Pati Kastē pirms nedēļas izsūtījusi vēstuli visiem Nacionālās sapulces deputātiem, izņemot RN pārstāvjus, apgalvojot, ka viņas nolūks esot apvienot arī tos politiķus, kas neietilpst NFP.

Nekas gan neliecina, ka viņa spētu kādu par to pārliecināt ārpus kreiso koalīcijas.