Ukraina vēlas sarīkot otru miera samitu pirms novembrī gaidāmajām ASV prezidenta vēlēšanām, šoreiz iesaistot Krieviju, ziņo aģentūra "Bloomberg", atsaucoties uz informētiem cilvēkiem.
Jūnija vidū Šveicē notikušajā pirmajā miera samitā piedalījās vairāk nekā 90 valstu pārstāvji. Krievija netika uzaicināta, vairākas valstis nosūtīja zema līmeņa delegācijas.
Daudzas no šīm valstīm, kā arī Ķīna, kas nepiedalījās sanāksmē Šveicē, jau sen iestājās par to, ka sarunās būtu jāiesaista Maskava. Pekina kopā ar Brazīliju ir izvirzījušas savus priekšlikumus, lai izbeigtu karu Ukrainā.
Tomēr dažas ASV amatpersonas apšauba, ka samits, kurā piedalīsies Krievija, notiks.
Dienvidkorejas ārlietu ministrs Čo Tējuls uzskata, ka Dienvidkoreja nevar palikt pasīva, reaģējot uz Ziemeļkorejas karavīru ierašanos Krievijā.
Starptautiskās Krimas platformas parlamentārā samita dalībnieki ceturtdien apstiprināja kopīgu paziņojumu, kurā aicina palielināt atbalstu Ukrainai.
Igaunija neplāno slēgt Krievijas karavadoņa Mihaela Andreasa Barklaja de Tolli mauzoleju, paziņojis Tervas pašvaldības padomes priekšsēdētājs un Igaunijas parlamenta deputāts Maido Rūsmans.
Biežo un neprognozējamo Izraēlas militāro triecienu dēļ Libānā vairs nav tādu vietu, kur civiliedzīvotāji varētu justies droši, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja Libānā dzimušais Latvijas veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV), atsaucoties uz informāciju, ko ieguvis no saviem radiem un paziņām dzimtenē.
Krievija naktī uz pirmdienu uzbrukusi Harkivai ar vadāmām aviācijas bumbām, ievainojot vismaz 12 cilvēkus, paziņojusi Ukrainas policija.
Ukraina un Krievija ir sarīkojušas vēl vienu gūstekņu apmaiņu, un mājās atgriezās 95 katras puses karavīri, naktī uz sestdienu paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
Krievija ir iztērējusi savus nebalto dienu iekrājumus 650 miljardu ASV dolāru apmērā, tādas aplēses drošības un ārpolitiskas foruma "Rīgas konference" diskusijā pauda ASV valsts sekretāra vietnieks Eiropas un Eirāzijas lietās Džeimss O'Braiens.
Pret Krieviju īstenotās Eiropas Savienības (ES) sankcijas ir ļoti būtiska Ukrainas atbalsta politikas sastāvdaļa, un šo politiku ES valstis īsteno ļoti apņēmīgi un vienoti, neatkarīgi no tā, cik tuvu Krievijas robežām tās atrodas, aģentūrai LETA uzsvēra Eiropas Savienības (ES) īpašais sūtnis sankciju jautājumos Deivids O'Salivans.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri