• Ramona,
  • Ritma
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


NATO sola militāro palīdzību Ukrainai 2025.gadā vismaz 40 miljardu eiro apmērā

Teksta izmērs Aa Aa
Pasaule
LETA 06:48, 11.07.2024


NATO līderi trešdien alianses samitā Vašingtonā apsolīja, ka nākamgad Ukrainai tiks piešķirta militārā palīdzība vismaz 40 miljardu eiro apmērā, lai palīdzētu tai cīnīties pret Krieviju.


Foto: twitter

Alianses līderi vienojās, ka NATO dalībvalstīm jāpiešķir ilgstoša palīdzība drošības jomā Ukrainas bruņotajiem spēkiem, un uzņēmās saistības par militārās palīdzības apjomu 2025.gadam.

"Mēs apstiprinām apņēmību atbalstīt Ukrainu, lai attīstītu spēku, kas spētu uzvarēt Krievijas agresiju šodien un apturēt to nākotnē. Alianses dalībvalstis ar proporcionāliem ieguldījumiem ir nodomājušas piešķirt minimālo bāzes finansējumu 40 miljardu eiro apmērā nākamā gada laikā, un piešķirt drošības palīdzību ilgtspējīgā līmenī, lai Ukraina uzvarētu," teikts samita deklarācijā, kas tika vienprātīgi pieņemta.

Alianse arī uzņēmās saistības par ilgtermiņa palīdzību Ukrainas bruņotajiem spēkiem, lai nodrošinātu militāro palīdzību Ukrainai stabilā līmenī, ņemot vērā Ukrainas vajadzības, nacionālās budžeta procedūras un divpusējās vienošanās drošības jomā, kuras NATO dalībvalstis ir noslēgušas ar Ukrainu.

Palīdzības koordinēšanai tiks izveidota NATO Drošības un apmācības atbalsta struktūra Ukrainai (NSATU), īpaši norādot, ka šādas pastāvīgas struktūras pastāvēšana "saskaņā ar starptautiskajām tiesībām nepadarīs NATO par konflikta pusi". NSATU būs atbildīga par Ukrainas armijas un drošības spēku pārveidošanu, lai tos turpmāk integrētu NATO.

Nākamgad NATO samitā Hāgā valstu un valdību vadītāji plāno pārskatīt dalībvalstu dalības maksas apjomu. Nākamajos NATO samitos ir iespējama arī palīdzības summas Ukrainai pārskatīšana, ņemot vērā Ukrainas vajadzības.

Tiks izveidots kopīgs NATO un Ukrainas analīzes, apmācības un izglītības centrs, lai gūtu mācību no kara un padziļinātu Ukrainas un NATO sadarbības spējas.

Samitā deklarācijā arī paziņots par nodomu stiprināt pretgaisa aizsardzības līdzekļus NATO austrumu flangā. "Mēs esam apņēmības pilni atturēt un aizsargāties pret visiem gaisa un raķešu draudiem, uzlabojot mūsu integrēto pretgaisa un pretraķešu aizsardzību," teikts deklarācijā.

Pievēršoties tieši Krievijai, deklarācijā nosodīta Krievijas bezatbildīgā kodolretorika un signāli, tostarp tās paziņojumi par kodolieroču izvietošanu Baltkrievijā, kas liecina par stratēģiskas iebiedēšanas nostāju. Citā deklarācijas punktā teikts, ka kodolatturēšana joprojām ir alianses drošības stūrakmens, kura mērķis ir saglabāt mieru, novērst iebiedēšanu un atturēt no agresijas.

"Krievija ir arī pastiprinājusi savas agresīvās hibrīdās darbības pret sabiedrotajiem. Tas ietver sabotāžu, vardarbības aktus, provokācijas pie alianses robežām, nelegālās migrācijas izmantošanu, ļaunprātīgas kiberdarbības, elektronisko iejaukšanos, dezinformācijas kampaņas, ļaunprātīgu politisko ietekmi un ekonomisko spiedienu," teikts deklarācijā.

Deklarācijā ir arī nosauktas četras valstis, kas veicina Krievijas agresiju pret Ukrainu: Baltkrievija, Irāna, Ziemeļkoreja un Ķīna. Irāna ir īpaši pieminēta šādi: "Jebkāda ballistisko raķešu un ar tām saistīto tehnoloģiju nodošana no Irānas Krievijai nozīmētu būtisku eskalāciju."

Ķīna esot sniegusi "izšķirošu" atbalstu Krievijas aizsardzības rūpniecības bāzei. "Mēs aicinām Ķīnu kā ANO Drošības padomes pastāvīgo locekli, kurai ir īpaša atbildība aizstāvēt ANO Statūtu mērķus un principus, pārtraukt jebkādu materiālu un politisku atbalstu Krievijas militārajiem centieniem. Tas ietver divējāda lietojuma materiālu, piemēram, ieroču sastāvdaļu, iekārtu un izejvielu, ko izmanto kā izejmateriālus Krievijas aizsardzības nozarei, nodošanu. Ķīna nevar kurināt lielāko karu Eiropā jaunāko laiku vēsturē, negatīvi neietekmējot savas intereses un reputāciju," norādīja NATO dalībvalstis.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Pasaule Zelenskis: Krievijai jāpiedalās otrajā Ukrainas miera samitā

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pirmdien paziņojis, ka Krievijai vajadzētu būt pārstāvētai otrajā Ukrainas miera samitā.

Pasaule Stoltenbergs iebilst pret ideju, ka Polija varētu notriekt Krievijas raķetes

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs iebilst pret ideju, ka Polija varētu notriekt Krievijas raķetes virs Ukrainas reģioniem, kas atrodas blakus Polijas robežai.

Pasaule Ukraiņu lidroboti izraisījuši ugunsgrēku rūpnīcā Krievijas rietumos

Ukrainas lidrobotu uzbrukuma rezultātā Krievijā izcēlies ugunsgrēks rūpnīcā Kurskas apgabalā, otrdien paziņojis apgabala gubernators.

Pasaule Latvija un Vācija kopīgi iepirks dronus Ukrainas atbalstam

Latvija un Vācija vienojušās par kopīgu dronu iepirkumu veikšanu Ukrainas atbalstam, informē Aizsardzības ministrija.

Lasiet arī

Pasaule ANO Ģenerālā asambeja aicina Krieviju atstāt Zaporižjas AES

ANO Ģenerālā asambleja ceturtdien pieņēma rezolūciju, kura aicina Krieviju "steidzami atvilkt" savu militāro un citu personālu no Zaporižjas AES, kas atrodas Ukrainā un ir lielākā atomelektrostacija Eiropā.

Pasaule Ukraina vēlas sarīkot otru miera samitu pirms ASV prezidenta vēlēšanām

Ukraina vēlas sarīkot otru miera samitu pirms novembrī gaidāmajām ASV prezidenta vēlēšanām, šoreiz iesaistot Krieviju, ziņo aģentūra "Bloomberg", atsaucoties uz informētiem cilvēkiem.

Pasaule Kijivā pabeigti glābšanas darbi pēc 8.jūlija raķešu trieciena; 33 bojāgājušie

Kijivā trešdien pabeigti glābšanas darbi pēc 8.jūlija Krievijas raķešu trieciena.

Kultūra Sofija Rotaru reaģēja uz Krievijas veikto Kijevas apšaudi

8. jūlijā ienaidnieks uzbruka vairākām Ukrainas pilsētām, un šajos uzbrukumos gāja bojā vairāk nekā 30 cilvēku, tai skaitā tika ievainoti bērni, kuri ārstējās slimnīcā "Ohmatdet".