Pezeškiāns saņēma vairāk nekā 16 miljonus balsu, bet Džalili - vairāk nekā 13 miljonus no aptuveni 30 miljoniem nodoto balsu, pavēstīja vēlēšanu komisijas pārstāvis Mohsens Eslami, piebilstot, ka vēlētāju aktivitāte bija 49,8 %.
28.jūnijā notikušajā vēlēšanu pirmajā kārtā Pezeškiāns ieguva 42,5% balsu, kamēr par Džalili balsoja 38,7% vēlētāju.
69 gadus vecais sirds ķirurgs Pezeškiāns vairojis Irānas reformistu cerības pēc gadiem ilgas konservatīvo un ultrakonservatīvo nometņu dominances.
Pezeškiāns ir aicinājis uz "konstruktīvām attiecībām" ar Rietumvalstīm, lai atjaunotu kodolvienošanos un "izvestu Irānu no tās izolācijas".
Pirms vēlēšanu otrās kārtas Pezeškiāns un Džalili piedalījās divās televīzijas debatēs, kurās viņi apsprieda zemo vēlētāju aktivitāti, kā arī Irānas ekonomiskās problēmas, starptautiskās attiecības un interneta ierobežojumus.
Pezeškiāns solīja mazināt ilgstošos interneta ierobežojumus un "pilnībā" pretoties policijas patruļām, kas uzspiež sievietēm obligāto galvas lakatu nēsāšanu, kas ir aktuāls jautājums kopš Mahsas Amini nāves policijas apcietinājumā 2022.gadā.
Prezidenta ārkārtas vēlēšanas tika izsludināts, jo maijā helikoptera katastrofā gāja bojā iepriekšējais prezidents - ultrakonservatīvais Ebrahims Raisi.
Prezidents, kas tiek ievēlēts uz četru gadu termiņu, Irānā ir otra augstākā amatpersona un vada valdību, savukārt augstākais teokrātiskā režīma līderis ir ajatolla Ali Hameneji.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri