Lielbritānijā notiek parlamenta vēlēšanas

Iepriekšējās vēlēšanās, kas notika 2019.gadā toriji Borisa Džonsona vadībā guva pārliecinošu uzvaru.

Taču šīs vēlēšanas pašreizējais premjerministrs Riši Sunaks negaidīti izsludināja pusgadu agrāk nekā bija nepieciešams, lai gan aptaujas jau divus gadus solīja viņa pārstāvētajiem konservatīvajiem sakāvi.

Aptaujas liecina, ka šajās vēlēšanās pirmo reizi kopš 2005.gada uzvaru gūs leiboristi un par nākamo premjerministru gandrīz droši kļūs Kīrs Stārmers.

Balsošana vairāk nekā 40 000 vēlēšanu iecirkņu sāksies plkst.7.00 (plkst.9.00 pēc Latvijas laika) un ilgs līdz plkst.22.00.

Uzreiz pēc vēlēšanu iecirkņu slēgšanas tiks publicēti nobalsojušo vēlētāju aptauju rezultāti, kas parasti ir visai precīzi.

Balsu skaitīšana turpināsies visu nakti un piektdienas rītā jau, domājams, būs zināms uzvarētājs, kam vairākuma nodrošināšanai nepieciešamas vismaz 326 no 650 parlamenta apakšnama deputātu vietām.

Aptaujas liecina, ka leiboristi varētu gūst vēl nepieredzētu uzvaru un ka savas vietas varētu zaudēt daudzi no pašreizējiem ministriem, tajā skaitā arī pats premjers.

Tādējādi Sunaks varētu kļūt par vēsturē pirmo amatā esošo premjerministru, kas vēlēšanās zaudējis savu vietu parlamentā.

Saskaņā ar aptaujām leiboristi varētu iegūt 430 vietas, pārspējot līdzšinējo rekordu - 418 vietas, ko partija izcīnīja 1997. gadā Tonija Blēra vadībā.

Savukārt konservatīvie varētu gūt vēl nepieredzētu sakāvi, izcīnot tikai 127 mandātus.

Savu pašreizējo pārstāvniecību - 15 vietas - par kādām desmit vietām varētu palielināt liberāldemokrāti, un dažas vietas, domājams, izcīnīs arī Naidžela Farāža vadītā labējā partija "Redorm UK" (Reformēsim Apvienoto Karalisti), un daļa no aptaujām liecina, ka pats Farāžs pēc astoņiem mēģinājumiem beidzot arī varētu kļūt par parlamenta deputātu.