Baltijas valstis aicina ES izbūvēt aizsardzības līniju gar robežu ar Krieviju

Vēstulē, kas tiks apspriesta ceturtdien un piektdien Briselē paredzētajā ES samitā, Latvijas, Igaunjas, Lietuvas un Polijas līderi norāda, ka šim projektam, lai aizsargātu 27 valstu bloku ar 450 miljoniem iedzīvotāju, būtu nepieciešams arī visu dalībvalstu finansiāls atbalsts, raksta "Reuters".

"Aizsardzības infrastruktūras sistēmas izbūve gar ES ārējo robežu ar Krieviju un Baltkrieviju risinās steidzamo un neatliekamo vajadzību aizsargāt ES pret militārajiem un hibrīddraudiem," teikts četru līderu vēstulē, ar kuru iepazinās 'Reuters".

"Šo kopīgo centienu mērogs un izmaksas prasa mērķtiecīgu ES rīcību, lai tos atbalstītu gan politiski, gan finansiāli," uzsvērts vēstulē.

"Ir jāizmanto ārkārtēji pasākumi, jo ES ārējā robeža ir jāaizsargā ar militāriem un civiliem līdzekļiem," teikts vēstulē.

Tajā arī sacīts, ka aizsardzības līnijas plānošana un izbūve uz ES austrumu robežas būtu jāveic, saskaņojot ar NATO un tās militārajām prasībām.

Pēc dažu ES diplomātu aplēsēm, šādas aizsardzības līnijas izbūve gar 700 kilometru garo ES robežu ar Krieviju un Baltkrieviju izmaksātu aptuveni 2,5 miljardus eiro, raksta "Reuters".

Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) tviterī pauž pārliecību, ka ES ārējās robežas ir jāaizsargā un jāaizstāv ar militāriem un civiliem līdzekļiem. Šiem kopīgajiem centieniem ir vajadzīga īpaša ES rīcība, uzskata premjerministre.

Siliņa norāda, ka valstis Eiropas Austrumos var sajust, ko nozīmē būt ES frontes valstīm, kā arī ir jūtama negatīvā ekonomiskā ietekme uz pierobežas reģioniem un vietējām kopienām. Vienlaikus tas nav ietekmējis nelokāmo atbalstu Ukrainai.

Tomēr Ministru prezidentes ieskatā ir jādara daudz vairāk. "Mums ir vajadzīga aizsardzības iniciatīva, lai aizsargātu eiropiešus šodien un turpmāk," raksta premjerministre.