Lietuvā ierosina atņemt dubultpilsonību agresorvalstu atbalstītājiem

Ministrija izstrādājusi atbilstošus grozījumus Pilsonības likumā.

"Personas, kas iesaistās pret valsti vērstās darbībās un atbalsta agresorvalstis, nevar būt Lietuvas pilsoņi," trešdien paziņoja grozījumus ierosinājusī iekšlietu ministre Agne Bilotaite.

"Tādi grozījumi sniegs valstij instrumentus, lai aizsargātu nacionālās drošības intereses," viņa piebilda.

Ministrijā norādīja, ka ierosinātie grozījumi paredz ierobežot iespējas personām, kuras ir uzskatāmas par draudu nacionālajai drošībai, saņemt vai atjaunot Lietuvas pilsonību, kā arī paredzēs paplašināt pamatojumu, ar kādu var anulēt pilsonību.

Ierosināts atņemt Lietuvas pilsonību tiem dubultpilsoņiem, kuri apdraud Lietuvas valsts drošību, publiski atbalsta citu valsti, kas apdraud Lietuvas un citu Eiropas Savienības dalībvalstu un to sabiedroto drošības intereses, atbalsta vai piedalās ārvalstu darbībās, kas pārkāpj starptautisko tiesību principus un normas.

Šādos apstākļos pilsonība tiktu atņemta neatkarīgi no tā, uz kāda pamata tā tikusi iegūta.

Turklāt ministrija ierosina šādām personām nepiešķirt vai neatjaunot Lietuvas pilsonību pat tad, ja to būtu iespējams izdarīt citu iemeslu dēļ.

Trešdien sabiedriskās raidorganizācijas LRT publicētā žurnālistu pētījumā secināts, ka Lietuvas pilsonība ir atjaunota personām, kuras dienē Krievijas bruņotajos spēkos, strādā šīs valsts stratēģiskos uzņēmumos un piedalās politikā.

Saskaņā ar likumu tiesības atgūt Lietuvas pilsonību ir personām, kurām Lietuvas pilsonība bija līdz 1940.gada 15.jūnijam, kas PSRS okupēja Lietuvu, un viņu pēcnācējiem.

Pērn Lietuvas parlaments grozīja Pilsonības likumu, paredzot, ka persona zaudē Lietuvas pilsonību, kas iegūta izņēmuma kārtā, ja tā ar savu rīcību apdraud Lietuvas drošības intereses, publiski pauž atbalstu valstij, kas apdraud Lietuvas vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts, to sabiedroto drošības intereses.

Līdz šim likuma norma izmantota, kad pērn Lietuvas prezidents Gitans Nausēda par īpašiem nopelniem piešķirto valsts pilsonību atņēma Krievijas daiļslidotājai Margaritai Drobjazko, jo viņa kopā ar vīru Povilu Vanagu piedalījās Krievijas diktatora Vladimira Putina preses sekretāra Dmitrija Peskova sievas daiļslidotājas Tatjanas Navkas rīkotā šovā Sočos.

Šogad Nausēda anulēja izņēmuma kārtā piešķirto Lietuvas pilsonību latviešu baletdejotāja Māra Liepas meitai, Krievijas balerīnai Ilzei Liepai, kura atklāti atbalsta Krievijas karu Ukrainā, un bijušajam padomju laika Valsts drošības komitejas (KGB) darbiniekam Jurijam Kudimovam, kas tagad ir uzņēmējs.