Kā norāda analītiķi, Krievija vaino Ukrainu par to, ka uz vairākiem mēnešiem apturēta gūstekņu apmaiņa.
Kremļa ieceltā cilvēktiesību komisāre Tatjana Moskaļkova apsūdzējusi Ukrainu par "pārspīlētu prasību izvirzīšanu", kuru dēļ pēdējo mēnešu laikā radusies pauze karagūstekņu apmaiņā.
Ukrainas Koordinācijas štāba rīcībai ar karagūstekņiem pārstāvis Petro Jacenko 2023.gada novembrī norādīja, ka Krievija iepriekš 2023.gada vasarā bija apturējusi karagūstekņu apmaiņu nenosaukta iemesla dēļ.
Pēdējā karagūstekņu apmaiņa starp Krieviju un Ukrainu notika 2024.gada 8.februārī ar Apvienoto Arābu Emirātu palīdzību.
Eksperti norāda, ka Ukraina bijusi spiesta atvērt trešo nometni Krievijas karagūstekņiem daļēji tāpēc, ka Krievijas puse faktiski bloķēja apmaiņu, un daļēji tāpēc, ka arvien vairāk krievu dezertieru kļūst par karagūstekņiem.
ISW ziņojumā arī teikts, ka pēdējos mēnešos kopš pēdējās karagūstekņu apmaiņas Krievija ir pastrādājusi virkni acīmredzamu pārkāpumu pret ukraiņu karagūstekņiem, tostarp izpildījusi nāvessodus bez tiesas sprieduma un izmantojusi karagūstekņus kā dzīvos vairogus uz lauka.
Krievija arī izmanto bataljonu, kas sastāv galvenokārt no Ukrainas karagūstekņiem, lai cīnītos Ukrainā, kas ir vēl viens klajš Ženēvas Konvencijas par karagūstekņiem pārkāpums.
Līdz ar to analītiķi secina, ka Moskaļkovas apsūdzības, ka Ukraina ir atbildīgā puse par gūstekņu apmaiņas apturēšanu, var būt mēģinājums novelt vainu uz Ukrainu un noslēpt daudzos Krievijas veiktos pārkāpumus pret Ukrainas gūstekņiem, kas varētu veicināt neapmierinātību Ukrainas sabiedrībā un novērst uzmanību no Rietumvalstu atbalsta Ukrainai.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri