Kāpēc meža stādīšana un iekopšana ir svarīga?
Meža stādīšana un pareiza iekopšana veicina ne tikai ekonomisko labumu, bet arī vides aizsardzību un bioloģisko daudzveidību. Meži absorbē oglekļa dioksīdu, palīdz cīnīties ar klimata pārmaiņām, aizsargā augsni no erozijas un nodrošina dzīvotni daudzām dzīvnieku un augu sugām. Kā arī Latvijas iedzīvotājiem nodrošina aktivitātes, ogojot un sēņojot.
Kādas koku sugas stādīt Latvijā?
Latvijas klimatiskie apstākļi un augsnes veidi ir piemēroti dažādu koku sugu audzēšanai. Tomēr izvēloties sugas, ir svarīgi ņemt vērā ne tikai to ekonomisko izdevīgumu, bet arī to spēju pielāgoties mainīgajiem klimatiskajiem apstākļiem un pozitīvo ietekmi uz vidi.
• Egļu un priežu stādījumi ir tradicionāli un populāri, jo šīs sugas ir izturīgas pret Latvijas ziemām un sniedz augstu koksnes vērtību. Turklāt, priedes un egles ir svarīgas bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā.
• Bērzs ir vēl viena izplatīta suga Latvijā, kas pieprasa mazāk augsnes un apkopes resursu. Bērza koksne ir pieprasīta papīra un mēbeļu ražošanā.
• Ozols un liepa ir ilgmūžīgas sugas, kas veicina bioloģisko daudzveidību un sniedz augstvērtīgu kokmateriālu. Ozola un liepas audzēšana ir ilgtermiņa ieguldījums, kas prasa pacietību, taču nākotnē sola lielu atdevi.
Struktūrvienība "LVM Sēklas un stādi", kas pieder AS „Latvijas valsts meži”, specializējas meža stādmateriāla audzēšanā, piedāvājot plašu stādu klāstu desmit kokaudzētavās visā valstī. Šī piedāvājuma mērķis ir atbalstīt gan valsts, gan privāto mežu atjaunošanu un paplašināšanu.
Uzņēmums nodrošina dažādas stādu kategorijas, tostarp priedes un egles stādus gan ar kailsaknēm, gan ar uzlabotu sakņu sistēmu, kā arī bērzu un melnalkšņa stādus ar uzlabotām saknēm. Turklāt, pieejami ir saldie ķirši, lapegles, parastie un sarkanā ozola stādi nelielos apjomos.
Lai garantētu stādu pieejamību, ieteicams tos rezervēt apmēram gadu iepriekš, un tos var saņemt gan pavasarī, gan rudenī. Pavasara sezonā piegādātie priedes un egles stādi tiek apstrādāti ar aizsardzības līdzekļiem pret smecernieka radītiem bojājumiem.
Optimālie stādīšanas termiņi ietvarstādiem ir no aprīļa vidus līdz jūnija beigām pavasarī un no augusta sākuma līdz septembra beigām rudenī, ņemot vērā, ka vēlā rudens stādījumus kūdras augsnēs var apdraudēt sala izcilājumi.
Lai iestādīšana būtu veiksmīga, ir jāsagatavo augsne iepriekš, jāuzglabā stādi mitri līdz to iestādīšanai mežā un, ja stādi bijuši saldētavās, tie pirms stādīšanas jāatkausē. Turklāt, stādot, ir jānodrošina, ka starp zemi un sakņu kamolu nepaliek gaisa spraugas, stādu iestādot nedaudz dziļāk nekā konteinerā.
Stādmateriāla izvēle meža platību paplašināšanai
Stādmateriāla izvēle meža platību paplašināšanai un dzīvotspējas uzlabošanai ir kritiski svarīga, lai nodrošinātu meža atjaunošanas projekta panākumus. Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 455, kas reglamentē valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu un administrēšanu meža platību paplašināšanas un uzlabošanas pasākumiem, meža ieaudzēšanā jāizmanto tikai augstas kategorijas reproduktīvais materiāls.
Specifiski priedes stādīšanai jāizmanto "uzlabots" vai "pārāks" kategorijas materiāls, savukārt pārējām koku sugām atļauts izmantot "atlasīts", "uzlabots" vai "pārāks" kategorijas materiāls.
Lai nodrošinātu meža īpašniekiem piekļuvi atbilstošam stādmateriālam, "Meža konsultāciju pakalpojumu centrs", sadarbojoties ar AS "Latvijas Valsts meži" un tās struktūrvienību "LVM Sēklas un stādi", ir atjauninājis informāciju par pieejamo stādmateriāla sortimentu. Šī sadarbība nodrošina, ka meža īpašnieki ir labi informēti par pieejamo stādmateriālu kokaudzētavās.
Stādu cenas
LVM Sēklas un stādi kokaudzētavas piedāvās dažādu sugu meža koku stādus 2024. gadā ar cenu diapazonu, atkarībā no stādu veida un ķīmiskās apstrādes esamības. Cenas ir norādītas par tūkstoš gabaliem (bez PVN, ar PVN 21%, un kopā ar PVN).
Klienti var izvēlēties no plaša stādu klāsta, piemēram, priedes kailsaknu stādus ar cenu no 101 EUR bez ķīmiskās apstrādes un līdz 162.14 EUR ar ķīmisko apstrādi. Eglēm cenas svārstās no 168 EUR līdz 348.48 EUR, atkarībā no stāda izmēra un sakņu sistēmas. Bērzu kailsakņu cenas sākas no 170 EUR, bet visdārgākie ir 706 EUR vērtie klonu materiālu ietvarstādi V-310 kasetēs. Melnalkšņa stādi ar uzlabotu sakņu sistēmu tiek piedāvāti par 311 EUR, savukārt lapegles un ozolu (sarkanais) kailsakņu stādus var iegādāties attiecīgi par 354 EUR un 347-371 EUR. Visaugstākā cena ir saldajiem ķiršiem - 1266 EUR par ietvarstādiem P 11 podos.
Jaunaudžu kopšana
Kopšana jaunajiem kokiem ir vitāli svarīga meža veselības un nākotnes produktivitātes nodrošināšanai. Tas ietver saplānotu meža stādu izvēli un nepiemērotu, bojātu vai konkurējošu koku noņemšanu, kas var kavēt jaunā meža augšanu. Šāda rīcība ir fundamentāla meža ilgtspējas un ekoloģiskās daudzveidības veicināšanā.
Skuju koku jaunaudžu kopšanai, kuru augstums pārsniedz četrus metrus, labvēlīgākie periodi ir gada sākums un beigas, ar noteikumu, ka sniega klātbūtne neapgrūtina kopšanas darbus.
Atbalsts meža iekopšanai
• Valsts atbalsts: Latvijā ir pieejami atbalsta mehānismi jaunu mežu stādīšanai, esošo mežu atjaunošanai un meža aizsardzībai. Piemēram, Latvijas Lauku attīstības programma piedāvā finansiālu atbalstu meža īpašniekiem dažādu mežsaimniecības pasākumu veikšanai.
• ES fondi: Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA) sniedz atbalstu meža nozares attīstībai, veicinot ilgtspējīgu mežsaimniecību, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un mežu aizsardzību pret ugunsgrēkiem un kaitēkļiem.
Valsts un ES piedāvā dažādas atbalsta programmas meža iekopšanai un ilgtspējīgai saimniekošanai. Laikā, kad pārejam uz jaunu atbalsta periodu, meža īpašnieki varēs gūt labumu no šādiem Eiropas Savienības atbalsta veidiem: “Ieguldījumi ilgtspējīgai mežsaimniecībai” un “Atbalsts meža ekosistēmu noturības un ekoloģiskās vērtības uzlabošanai un uzturēšanai”. Šie atbalsta veidi, kas noteikti ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 561, palīdzēs stiprināt mežsaimniecības nozari Latvijā.
Atbalstāmās darbības ietver:
• Meža stādīšanu un tās kopšanu;
• Mežaudžu atjaunošanu pēc ugunsgrēkiem vai dabas katastrofām un to agrotehnisko kopšanu;
• Jaunaudžu retināšanu.
Projektu, kas ietver jaunaudžu retināšanu, meža stādīšanu vai atjaunošanu, īstenošanas termiņš ir līdz 2025. gada 1. aprīlim, bet, ja tiek plānota turpmāka agrotehniskā kopšana, termiņš ir līdz 2027. gada 1. aprīlim.
Atbalsts tiek piešķirts, pamatojoties uz pretendenta izstrādāto un Valsts meža dienesta apstiprināto Meža apsaimniekošanas atbalsta intervenču plānu.
NATURA 2000
Kompensācijas maksājumi NATURA 2000 meža teritorijām ir paredzēti, lai kompensētu saimnieciskās darbības ierobežojumus šajās aizsargājamās teritorijās. Šis atbalsts tiek sniegts, lai veicinātu īpašnieku motivāciju uzturēt un aizsargāt dabas vērtības, nodrošinot labvēlīgas apstākļus retu biotopu un sugu aizsardzībai un attīstībai.
Lai kvalificētos šim atbalstam, meža zemei jābūt daļai no NATURA 2000 teritorijām, kas definētas saskaņā ar īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, vai jāatrodas mikroliegumā, kas ir noteikts atbilstīgi attiecīgiem normatīvajiem aktiem.
Nosacījumi kompensācijas saņemšanai ietver minimālo lauku platību prasības, saimnieciskās darbības ierobežojumu esamību, kā arī prasību, ka meža zeme ir inventarizēta un dati iekļauti Meža valsts reģistrā. Turklāt, nevar saņemt kompensāciju, ja jau ir saņemta vienreizējā atlīdzība par šiem ierobežojumiem, vai ja 2023. gadā ir saņemta kompensācija no valsts budžeta par šādiem ierobežojumiem.
Finansēšanas iespējas
Mežu iekopšana ir ilgtermiņa investīcija, kas prasa ne tikai laiku un rūpīgu plānošanu, bet arī finansiālus resursus. Saprātīga finansēšana un kreditēšanas iespējas var būtiski atvieglot šo procesu. Lai segtu meža iekopšanas izmaksas, meža īpašnieki var izmantot aizdevumu un kreditēšanas pakalpojumus, ko piedāvā dažādas finanšu institūcijas un bankas. Piemēram, ir iespējams saņemt mērķtiecīgus aizdevumus, kuru nosacījumi ir speciāli pielāgoti lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarēm, ņemot vērā to specifiku un riskus.
Viena no pieejām, kas var nodrošināt finansiālo elastību, ir kredītu apvienošana vienā maksājumā. Šī prakse ļauj sapludināt vairākus esošos aizdevumus vienā, bieži vien ar zemāku procentu likmi un vienkāršotu atmaksas grafiku. Apvienojot kredītus, meža īpašnieki var samazināt ikmēneša maksājumu apjomu un atbrīvot līdzekļus citām svarīgām investīcijām meža iekopšanā.
Pirms lēmuma pieņemšanas par kreditēšanas iespējām ir būtiski rūpīgi izvērtēt savas finansiālās iespējas un izprast aizņēmuma atmaksa termiņus un procentus. Ir svarīgi arī pārliecināties, ka finanšu risinājums atbilst ilgtermiņa mežsaimniecības mērķiem un stratēģijai. Tādējādi, finansējot mežu iekopšanu caur aizņēmumiem vai kredītu apvienošanu, var panākt līdzsvarotu finansiālo plūsmu un nodrošināt mežu ilgtspējīgu attīstību.
Secinājums
Meža stādīšana un iekopšana Latvijā ir gan iespēja, gan atbildība. Izvēloties piemērotas koku sugas un izmantojot pieejamo atbalstu no valsts un ES, varat veicināt ilgtspējīgu mežsaimniecību un dot ieguldījumu gan savas valsts, gan visas planētas nākotnē. Tāpat kā apvienot kredītus var atvieglot finansiālo pārvaldību un uzlabot ekonomisko situāciju, tā arī aizrautīgi un apzinīgi pieiet meža stādīšanai nozīmē ne tikai ekonomiskās labklājības veicināšanu, bet arī mūsu vides saglabāšanu nākamajām paaudzēm.