• Atvars,
  • Gvido
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


ĀM: Latvija neatzīs Krievijas prezidenta "vēlēšanu" rīkošanu Ukrainas teritorijā

Teksta izmērs Aa Aa
Pasaule
LETA 21:42, 28.02.2024


Latvija neatzīst un neatzīs Krievijas prezidenta "vēlēšanu" nelikumīgo rīkošanu vai to rezultātus Ukrainas teritorijās, ko uz laiku okupējusi vai nelikumīgi anektējusi Krievija, aģentūrai LETA norādīja Ārlietu ministrijas preses sekretāre Diāna Eglīte.


Foto: LETA

Viņa atsaucās uz Ukrainas pausto, ka Krievijas vēlēšanu rīkošana uz laiku okupētajās un nelikumīgi anektētajās Ukrainas teritorijās ir smags starptautisko tiesību, ANO Statūtu un Ukrainas neatkarības, suverenitātes un teritoriālās integritātes pārkāpums.

"Krievijai nav likumīga pamata šādai rīcībai starptautiski atzītajā Ukrainas teritorijā. Stingri nosodām šos nepieņemamos Krievijas politiskās vadības lēmumus. Krievijas politiskā vadība un tie, kas iesaistīti šādu darbību organizēšanā, uzņemsies šo nelikumīgo darbību sekas. Latvija turpina stingri atbalstīt Ukrainu un tās neatkarību, suverenitāti un teritoriālo integritāti tās starptautiski atzītajās robežās. Krima, Hersona, Zaporižje, Donecka un Luhanska ir Ukrainas starptautiski atzītās teritorijas neatņemamas daļas," uzsvēra Eglīte.

LETA jau rakstīja, ka Ukrainas parlamenta spīkera vietniece Olena Kondratjuka aicinājusi Lietuvu neatzīt martā gaidāmās tā dēvētās prezidenta vēlēšanas Krievijā, uzsverot, ka tās tiks organizētas arī Krievijas okupētajās Ukrainas teritorijās, tādēļ nav uzskatāmas par likumīgām.

"Šodien kā Ukrainas parlamenta pārstāve es lūdzu jūs atbalstīt rezolūciju par Krievijas prezidenta vēlēšanu likumības neatzīšanu. Putins vēlas organizēt vēlēšanas arī pagaidu okupētajās teritorijās. Mums tas ir ļoti nozīmīgs jautājums, un mēs lūdzam Lietuvas parlamentu atbalstīt tādu rezolūciju un neatzīt tādas vēlēšanas," Kondratjuka pirmdien Viļņā teica žurnālistiem.

Tā dēvētās vēlēšanas, kas faktiski būs vienīgi izrāde pašreizējā diktatora Putina leģitimitātes kārtējai apliecināšanai, notiks no 15.marta līdz 17.martam. Saskaņā ar neatkarīgo tīmekļa izdevumu "Meduza" un "Vjorstka" ziņām, Kremlis amatpersonām izvirzījis uzdevumu nodrošināt, lai par 71 gadu veco Putinu būtu nobalsojuši vismaz 80% vēlētāju.

Pat nerēķinoties ar ierastajām manipulācijām ar balsu skaitīšanas rezultātiem un vēlētāju aktivitāti, nav ne mazāko šaubu, ka Putins kārtējo reizi tā dēvētajās vēlēšanās "uzvarēs", paliekot amatā vismaz līdz 2030.gadam, jo Krievijā jau sen nepastāv nekāda reāla opozīcija un visi vērā ņemamie opozīcijas līderi vai nu bijuši spiesti atstāt valsti vai ielikti cietumā, bet opozīcijas redzamākais politiķis Aleksejs Navaļnijs tika nomērdēts cietumā.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Pasaule Tramps kritizē gan Putinu, gan Zelenski

ASV prezidents Donalds Tramps svētdien kritizēja gan Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu, gan Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, paužot neapmierinātību, ka centieni panākt pamiera sarunas joprojām nav izdevušies.

Pasaule Turcijā zviedru žurnālists aizturēts par sakariem ar teroristiem

Zviedru žurnālists, kas aizturēts, ierodoties Turcijā, lai atspoguļotu protestus pret Stambulas mēra Ekrema Imamoglu apcietināšanu, tiek vainots sakaros ar teroristiem.

Pasaule Nacistiska noziedznieku vajāšana tuvojas noslēgumam

Paejot 80 gadiem kopš Otrā pasaules kara beigām, noslēgumam pietuvojusies arī nacistisko kara noziedznieku vajāšana, atzinis Vācijas Valsts nacionālsociālistisko noziegumu izmeklēšanas administrācijas vadītājs.

Pasaule Krievija uz Ukrainu palaidusi 111 dronus

Naktī uz svētdienu krievi uz Ukrainu raidījuši 111 uzbrukuma lidrobotus "Shahed" un dronus imitatorus, no kuriem 65 notriekusi Ukrainas gaisa aizsardzība.

Lasiet arī

Sabiedrība ĀM radusi 1,1 milj. eiro ietaupījumu uz publiskās diplomātijas aktivitāšu rēķina

Ārlietu ministrija (ĀM) ir samazinājusi izdevumus 2025.gadam 1,1 miljona eiro apmērā, no tā 600 000 eiro uz publiskās diplomātijas aktivitāšu rēķina.

Sabiedrība Valdība Ārlietu ministrijas valsts sekretāra amatā apstiprina Viļumsonu

Ministru kabinets Ārlietu ministrijas (ĀM) valsts sekretāra amatā otrdien apstiprināja līdzšinējo ĀM valsts sekretāra vietnieku - politisko direktoru Andžeju Viļumsonu.

Pasaule Latvija lūgs skaidrojumu par Ungārijas lēmumu

Latvijas Ārlietu ministrija neatzīst apvainojumus melos vai kampaņās un līdzīgus izteikumus.

Sabiedrība ĀM valsts sekretārs Andris Pelšs kļūs par vēstnieku

Līdzšinējais Ārlietu ministrijas (ĀM) valsts sekretārs Andris Pelšs kļūs par vēstnieku, bet viņa vietā plānots apstiprināt ministrijas valsts sekretāra vietnieku - politisko direktoru Andžeju Viļumsonu.