• Alda,
  • Maruta
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Aprit otrā gadskārta kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā

Teksta izmērs Aa Aa
Pasaule
VS.LV 09:42, 24.02.2024


Šodien aprit otrā gadskārta kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā, taču Maskavas uzsāktā agresijas kara beigas nav saredzamas.



Kad 2024.gada 24.februārī agri no rītā krievi sāka Kijivas un citu Ukrainas pilsētu apšaudi ar raķetēm un pār robežu Ukrainas galvaspilsētas virzienā sāka velties krievu tanku kolonnas, Rietumi jau bija gatavi samierināties ar ātru Ukrainas sakāvi.

Taču, par spīti visam, ukraiņi ne tikai spēja noturēt Kijivu, bet atsviest krievus atpakaļ, līdz rudenim atbrīvojot lielu daļas atkārtotā iebrukuma pirmajā posmā okupēto teritoriju.

Tomēr 2023.gada vasaras pretuzbrukums, uz kuru ukraiņi un rietumvalstis lika tik lielas cerības, faktiski izrādījās neveiksmīgs.

To lielā mērā var skaidrot ar Rietumu vilcināšanos apgādāt Ukrainu pietiekamā daudzumā ar tai nepieciešamo bruņojumu un munīciju.

Rietumi savu neizlēmību joprojām nav pārvarējuši, un situāciju vēl vairāk sarežģī tā dēvētais kara nogurums, kas jau liek šaubīties par līdzšinējā atbalsta saglabāšanu Kijivai.

Kamēr eiropiešiem gan ar pielabināšanos, gan draudiem, vismaz pagaidām, izdevies pierunāt Krievijas diktatora Vladimira Putina "galveno draugu" Eiropas Savienībā (ES) - Ungārijas premjerministru Viktoru Orbānu - nebloķēt ilgtermiņa finansiālās piešķiršanu Ukrainai, ASV Kongresā debates par jaunu līdzekļu atvēlēšanu militārajai palīdzībai Kijivai joprojām turpinās.

Kā norāda komentētāji, Rietumi joprojām ir gatavi piešķirt tik vien palīdzības, kas, labākajā gadījumā, ļauj Ukrainai noturēties, bet nedot tai iespēju uzvarēt.

Tajā pašā laikā Krievija ir spējusi gan atgūties no sākotnējām sakāvēm frontē, gan pielāgoties Rietumu ekonomiskajām sankcijām, kuras, neskatoties uz sākotnējo skaļo retoriku, arī nevar uzskatīt par īpaši stingrām.

Šobrīd krievi no aizsardzības, šķiet, sākuši atkal pāriet uzbrukumā. Neskatoties uz ukraiņu sīvo pretestību un pretiniekam nodarītajiem milzīgajiem zaudējumiem, krieviem atkārtotā iebrukuma gadskārtas priekšvakarā izdevies gūt simbolisku "uzvaru" un ieņemt Avdijivku, par kuru īpaši smagas kaujas notika jau kopš oktobra.

Lai gan Avdijivkas zaudēšanai nav lielas stratēģiskas nozīmes, Ukrainas armija atkal izjūt pieaugošu pretinieka pārsvara gan kara tehnikas, gan dzīvā spēka, gan munīcijas ziņā, īpaši ņemot vērā Krievijas absolūto nerēķināšanos ar savu karavīru dzīvībām, jo Maskavai, salīdzinājumā ar Ukrainu, ir neizsmeļamas iespējas kritušos aizstāt ar jaunu "lielgabalu gaļu".

Tikmēr Krievija turpina Ukrainas pilsētu un infrastruktūras objektu teroristiskās apšaudes ar raķetēm un lidrobotiem, slepkavojot civiliedzīvotājus un sagraujot skolas, slimnīcas un dzīvojamās ēkas, kā arī cenšoties iznīcināt elektroapgādes, ūdens apgādes un apkures sistēmas.

Tikai saskaņā ar ANO datiem, kas iegūti izmantojot viskonservatīvākās metodes, kopš 2022.gada 24.februāra, Ukrainā krievu iebrucēji noslepkavojuši vismaz 10 582 civilpersonas, bet 19 875 civilisti tikuši ievainoti. Starp viņiem ir attiecīgi 587 un 1298 bērni.

Patiesais upuru skaits ir daudz lielāks, jo tikai saskaņā ar ANO datiem 23 000 personu skaitās bez vēsts pazuduši.

Krievijas agresijas rezultātā uz ārvalstīm bijuši spiesti doties aptuveni 6,5 miljoni ukraiņu bēgļu, pamatā sievietes ar bērniem, bet 3,7 miljoni ukraiņu kļuvuši par pārvietotajām personām pašu valstī.

Zīmīgi, ka pretstatā Rietumiem ukraiņi šobrīd runā nevis par otro gadskārtu, kopš risinās tā dēvētais pilna mēroga karš, bet gan jau par desmito gadskārtu kopš kara sākuma, jo Maskavas agresija sākās ar Krimas okupāciju 2014.gada februārī, kam sekoja Krievijas iebrukums arī Ukrainas kontinentālajā daļā.

Tikmēr Putins neizrāda ne mazāko vēlmi karu izbeigt, ja netiek izpildītas Maskavas totalitārā režīma absurdās prasības atdot tai ar varu iekarotās teritorijas, kam, protams, drīz vien sekos jaunas teritoriālās prasības, kas tajā skaitā var tikt izvirzītas arī NATO dalībvalstīm, ja Rietumi Ukrainas gadījumā izrādīs savu nespēju apturēt agresoru.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Pasaule Trampu «ļoti neapmierina» saruna ar Putinu

ASV prezidents Donalds Tramps piektdien paziņojis, ka viņš palicis "ļoti neapmierināts" pēc pēdējās telefonsarunas ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu.

Pasaule Ukraiņu lidrobotu uzlidojumiem pakļauti vairāki Krievijas reģioni

Pēc ukraiņu lidrobotu uzlidojumiem vairākos Krievijas reģionos naktī uz sestdienu fiksēti sprādzienu, ugunsgrēki un mobilā interneta traucējumi, ziņo vietējās amatpersona un "Telegram" kanāli.

Pasaule Mehiko protests pret masu tūrismu izvēršas vandalismā un ārzemnieku aizskaršanā

Mehiko vairāki simti cilvēku piektdien izgāja demonstrācijā pret masu tūrismu un ģentrifikāciju, bet sākotnēji mierīgais protests kļuva vardarbīgs, kad neliels skaits demonstrantu sāka postīt veikalus un aizskart ārzemniekus.

Pasaule Spānijā radies toksisks mākonis pēc eksplozijām akumulatoru pārstrādes rūpnīcā

Spānijā ir notikušas vairākas eksplozijas akumulatoru pārstrādes rūpnicā uz ziemeļaustrumiem no Madrides, pēc kurām izveidojies toksisks mākonis, piektdien paziņoja vietējās varas iestādes.

Lasiet arī

Pasaule ISW: Krievijai sāk beigties padomju gados saražotās bruņutehnikas krājumi

Krievijai sāk beigties padomju gados saražotās bruņutehnikas krājumi, teikts ASV Kara izpētes institūta (ISW) jaunākajā ziņojumā.

Pasaule Krievija un Ukraina apmainās ar gūstekņiem

Ceturtdien notikusi vēl viena gūstekņu apmaiņa Krievijas un Ukrainas starpā, un tās gaitā Ukrainā atgriezušies Bruņoto spēku, Nacionālās gvardes un Valsts robežsardzes dienesta karavīri, pavēstīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Pasaule Eiropa veido tribunālu Putinam un viņa līdzgaitniekiem

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis un Eiropas Padomes ģenerālsekretārs Alēns Bersē trešdien Strasbūrā parakstīja vienošanos par īpašā tribunāla izveidi, lai izmeklētu Krievijas agresijas noziegumus pret Ukrainu.

Pasaule Tramps: Karš Ukrainā ir daudz sarežģītāks nekā cilvēki spēj iedomāties

Karš Ukrainā ir daudz sarežģītāks nekā cilvēki spēj iedomāties, norādīja ASV prezidents Donalds Tramps preses konferencē, kas notika pēc NATO samita Hāgā, Nīderlandē, oficiālā noslēguma.