"Komisija vienbalsīgi nolēma (..) ierosināt prezidentam atzīt, ka Ilze Liepa ir zaudējusi Lietuvas pilsonību," pēc komisijas sēdes žurnālistiem sacīja komisijas priekšsēdētājs Prans Žukausks.
Viņš teica, ka komisija savu lēmumu pamatoja ar Pilsonības likumā paredzētajiem iemesliem, Liepas publisku atbalstu "valstij, kas apdraud Lietuvas un tās sabiedroto drošības intereses", kā arī ar pašas balerīnas radītajiem draudiem Lietuvas drošības interesēm.
Saskaņā ar Pilsonības komisijas priekšsēdētāja teikto personai, par kuras pilsonību tiek lemts, vai tās pilnvarotam advokātam ir tiesības piedalīties komisijas sēdē un sniegt paskaidrojumus.
Tomēr ne Liepa, ne viņas pilnvarotais pārstāvis nav izteikuši vēlmi piedalīties komisijas sēdē. Pēc Žukauska teiktā, komisija pirms trim nedēļām nosūtīja paziņojumu par gaidāmo sanāksmi uz pašas Liepas norādīto adresi Maskavā un pa e-pastu.
"No viņas puses nebija ne zvana, ne kontakta. (..) Mēs neesam saņēmuši apstiprinājumu par saņemšanu vai oficiālu reakciju. Vienīgais, ko varam novērtēt, ir viņas pagājušajā nedēļā publicētā intervija Krievijas plašsaziņas līdzekļiem, kurā viņa apgalvo: "Es saprotu, ka process saistībā ar pilsonību Lietuvā ir sācies un turpinās." Viņa pauda (..) izpratni par šo procesu," sacīja komisijas priekšsēdētājs.
"Tā ir visa reakcija (..) no viņas puses," viņš piebilda.
Pēc Žukauska teiktā, nākamnedēļ komisija plāno iesniegt Nausēdam protokolu ar motivētu priekšlikumu atņemt Liepai pilsonību.
"Pēc tam prezidents pieņems lēmumu," sacīja komisijas priekšsēdētājs.
Jau ziņots, ka Lietuvas iekšlietu ministre Agne Bilotaite novembrī oficiāli lūdza Nausēdu anulēt Liepai izņēmuma kārtā piešķirto Lietuvas pilsonību.
Kā atzinušas Lietuvas iestādes, Liepa ar savu rīcību un publiskajiem izteikumiem apdraud Lietuvas drošības intereses un atklāti pauž atbalstu agresorvalstij Krievijai, informēja Lietuvas Iekšlietu ministrija.
Aicinājumi anulēt Liepai izņēmuma kārtā piešķirto Lietuvas pilsonību izskanēja pēc tam, kad balerīna Krievijas medijos nosodīja Baltijas valstu rīcību un atbalstīja Krievijas diktatora Vladimira Putina sākto karu Ukrainā.
Pēc tam, kad saistībā ar viņas izteikumiem Lietuvas Iekšlietu ministrija deva rīkojumu Migrācijas departamentam sākt procedūru, lai atņemtu balerīnai Lietuvas pilsonību, Liepa paziņoja, ka negrasās atkāpties no saviem uzskatiem.
Lietuvas Migrācijas departaments saņēma Lietuvas Valsts drošības departamenta vērtējumu, ka, noliedzot un publiski attaisnojot Krievijas karu Ukrainā, Liepa atklāti noniecina Baltijas valstu politiku.
"Tādējādi Liepa skaidri pauž atbalstu starptautiskajiem noziegumiem, kurus pastrādā Krievijas Federācija, un tās agresīvo ārpolitiku, kas apdraud Lietuvas nacionālo drošību," paziņoja Lietuvas Iekšlietu ministrija.
Lietuvas Valsts drošības dienests arī norādīja, ka Liepa ir lojāla Krievijas režīmam un to varētu izmantot Krievijas valsts iestādes vai izlūkdienesti, kas darbojas pret Lietuvu.
Lietuvas Ārlietu ministrijas vērtējumā Liepas izteikumi un sociālajos plašsaziņas līdzekļos izplatītā publiskā informācija stiprina Krievijas režīma varu, palīdzot izplatīt vēstījumu par Krieviju kā "pasaules glābēju", noniecinot Rietumu pasauli un tās vērtības, kā arī uzsverot Krievijas "kultūras pārākumu" pār Rietumiem, kas pilnībā atbilst Kremļa propagandai.
Migrācijas departamenta vērtējumā Liepa savos publiskajos paziņojumos sevi identificē tikai kā Krievijas pilsoni un deklarē lojalitāti tikai vienai valstij, proti, Krievijai.
Pēc Iekšlietu ministrijas vērtējuma, Liepa ar savu rīcību pārkāpj uzticības zvērestu Lietuvai, diskreditē Lietuvas vārdu un, sadarbojoties ar Lietuvai naidīgu režīmu, rada draudus valsts drošības interesēm.
Saskaņā ar Pilsonības likumu persona zaudē Lietuvas pilsonību, kas iegūta izņēmuma kārtā, ja tā ar savu rīcību apdraud Lietuvas drošības intereses, publiski pauž atbalstu valstij, kas apdraud Lietuvas vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts, to sabiedroto drošības intereses.
Atbilstoši šai likuma normai Lietuvas prezidents Nausēda nesen atņēma par īpašiem nopelniem piešķirto Lietuvas pilsonību daiļslidotājai, Krievijas pilsonei Margaritai Drobjazko, jo viņa piedalījās Putina preses sekretāra Dmitrija Peskova sievas daiļslidotājas Tatjanas Navkas rīkotā šovā Sočos.
Komentējot Liepai piešķirtās pilsonības anulēšanu, Nausēda iepriekš sacīja, ka gaida Iekšlietu ministrijas oficiālu pieprasījumu un Pilsonības komisijas ieteikumus.
Māris Liepa ir dzimis Latvijā, taču padomju laikā savu karjeru veidoja galvenokārt Maskavā. Ilze Liepa, kas dzimusi Māra Liepas laulībā ar krievu aktrisi Margaritu Žigunovu, ir Krievijas pilsone. 2000.gadā viņai izņēmuma kārtā tika piešķirta Lietuvas pilsonība par to, ka viņa vairāk nekā desmit gadus dejojusi kopā ar lietuviešu baletdejotāju Petru Skirmantu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri