Krievijas vēstniecības pagaidu pilnvarotais lietvedis Oļegs Zikovs nenoliedz sarakstu esamību ar Latvijas bijušajām un esošajām amatpersonām, pret kurām Krievija ir ierosinājusi politiski motivētas lietas, informē Ārlietu ministrija (ĀM).
Uz ĀM trešdien tika izsaukts Zikovs, lai sniegtu paskaidrojumus par publiski pieejamo sarakstu. ĀM Pirmā divpusējo attiecību departamenta direktors Uldis Mikuts tikšanās laikā pauda kategorisku protestu, nosodot Krievijas praksi paplašināti piemērot savu nacionālo jurisdikciju, attiecinot to uz Latviju.
Mikuts uzsvēra, ka Krievijas centieni paplašināti piemērot ekstrateritoriālo kriminālo jurisdikciju ir uzskatāmi par iejaukšanos Latvijas iekšējās lietās un tādēļ ir pretrunā ar ANO Statūtiem. Zikovs nenoliedza šādu krimināllietu un sarakstu esamību.
ĀM ir saziņā ar Latvijas tiesībsargājošajām institūcijām, lai pārbaudītu publiski izskanējušo informāciju un mazinātu eventuālos riskus Latvijas valstspiederīgajiem. Tāpat ĀM strādā ar Eiropas Savienības (ES) partneriem, lai šo jautājumu risinātu globāli.
ĀM jau 2022.gada decembrī, kad kļuva publiski zināms, ka Krievijas Izmeklēšanas komiteja ir uzsākusi krimināllietas un pārbaudes saistībā ar Saeimas pieņemto likumu par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas teritorijā un tā izpildi, oficiāli informēja Krievijas pusi, paužot kategorisku nosodījumu.
Tāpat ministrija par šo situāciju ir vairākkārt informējusi Latvijas valsts institūcijas, aicinot esošās un bijušās amatpersonas rūpīgi vērtēt nepieciešamību doties ārvalstu braucienos ārpus ES un NATO. Apsverot iespējamu kādas valsts apmeklējumu, tajā skaitā arī tranzītā, ministrija rekomendē izvērtēt to, cik ciešas ir konkrētās valsts attiecības un tiesiskā sadarbība ar Krieviju, kā arī cilvēktiesību aizsardzības līmeni šajā valstī.
ĀM atkārtoti aicina rūpīgi izvērtēt nepieciešamību doties ārvalstu braucienos, īpaši ārpus ES un NATO. Apsverot iespējamu kādas valsts apmeklējumu, tajā skaitā tranzītā, ministrija aicina izvērtēt, cik ciešas ir konkrētās valsts attiecības un tiesiskā sadarbība ar Krieviju, kā arī cilvēktiesību aizsardzības līmeni šajā valstī.
Ja tomēr nepieciešams doties ārpus Latvijas, ĀM iesaka portālā "latvija.lv" reģistrēties Konsulārajā reģistrā, iepazīties ar konkrētās valsts ceļojuma brīdinājumu ĀM mājaslapā un nodrošināties ar ĀM Konsulārā departamenta un Latvijas pārstāvniecības, ja tāda ir attiecīgajā ārvalstī, kontaktinformāciju.
Jautājumu par Krievijas politiski motivētu lietu un ekstrateritoriālu vēršanos pret Latvijas un citu valstu pilsoņiem ĀM turpinās uzturēt ar ES un NATO partneriem, kā arī ar citām valstīm starptautiskajās organizācijās.
Neatkarīgais krievu tīmekļa izdevums "Mediazona" apkopojis datus par ārvalstniekiem, kurus Krievijas varasiestādes izsludinājušas meklēšanā, konstatējot, ka to vidū ir desmitiem Eiropas, tostarp arī Latvijas, politiķu un amatpersonu, kā arī daudzas augsta ranga Ukrainas militārpersonas un simtiem cilvēku, kurus Maskava pasludinājusi par "ārvalstu algotņiem", kas kopā ar ukraiņiem cīnās pret krievu iebrucējiem.