Kaujinieki, kas savulaik atšķēlās no komunistiskā teroristu grupējuma Kolumbijas Revolucionārie bruņotie spēki (FARC), pēc tam, kad tas nolika ieročus, svētdien izstājušies no miera sarunām ar valdību.
Nepilnu mēnesi pēc sarunu sākuma grupējums "Centrālais ģenerālštābs" (EMC) apsūdzēja kreisā prezidenta Gustavo Petro valdību solījumu nepildīšanā un pameta sarunas. Kādus tieši solījumus valdība nav turējusi, teroristi nepaskaidroja.
Sarunas sākās 16.oktobrī Tibu, Kolumbijas ziemeļaustrumos, ko smagi skārusi vardarbība starp teroristiem un armiju. Puses arī vienojās ievērot pamieru līdz 15.janvārim, un EMC paziņoja, ka šis pamiers joprojām ir spēkā.
Valdības mērķis bija panākt, ka aptuveni 3500 kaujinieku noliek ieročus un pārtrauc karadarbību.
Petro stājās amatā pagājušā gada augustā, solot ieviest pilnīgu mieru Kolumbijā, kas vairāk nekā pusgadsimtu ir cietusi no bruņota konflikta starp valsti un dažādiem grupējumiem - komunistu kaujiniekiem, labējiem paramilitāriem spēkiem un narkotiku kontrabandistiem.
Pēc viņa iniciatīvas valdība vēlas dot vēl vienu iespēju nolikt ieročus kaujiniekiem, kas atšķēlās no FARC pēc miera līguma parakstīšanas 2016.gadā.
Taču Petro centienus pagājušajā nedēļā aizēnoja cita komunistu teroristu grupējuma "Nacionālās atbrīvošanas armijas" (ELN) atzīšanās Kolumbijas futbola zvaigznes Luisa Diasa tēva nolaupīšanā. Arī ELN ved sarunas ar valdību.