• Vaira,
  • Vairis,
  • Vera
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Milovs: Ar masveidīgajiem protestiem baltkrievi sevi izglāba no aneksijas

Teksta izmērs Aa Aa
Pasaule
LETA 08:54, 30.10.2023


Masveidīgie protesti pret Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko režīmu nepanāca diktatora krišanu, toties paglāba Baltkrieviju no piespiedu iekļaušanas Krievijas sastāvā, intervijā aģentūrai LETA "Rīgas konferences" laikā sacīja Krievijas opozīcijas politiķis, Brīvās Krievijas fonda viceprezidents un Krievijā cietumā ieslodzītā Alekseja Navaļnija padomnieks Vladimirs Milovs.


Foto: LETA

"Viss ir vienkārši - pēc 2022.gada protestiem Putins saprata, ka tad, ja viņš uz turieni atnāks, tad sastapsies ar nedraudzīgi noskaņotiem iedzīvotājiem, kuri nevēlas ne viņa armiju, ne aneksiju. Uzskatu, ka pirms trim gadiem notikušie protesti Baltkrievijā izglāba šo valsti no aneksijas. Putins būtu turp devies, ja nebūtu ieraudzījis, kā visa valsts saceļas un nevēlas arī Krievijas okupāciju, sacīja politiķis.

Milovs arī uzskata, ka Putins neizsludina otro mobilizācijas vilni Krievijā, jo baidās no Krievijas sabiedrības reakcijas. "Tas apliecina, ka cilvēku viedoklim tomēr ir nozīme. Putins vēlas doties pa mazākās pretestības ceļu," norādīja Brīvās Krievijas fonda viceprezidents.

Krievijas opozicionārs pastāstīja, ka Krievijas trimdas politiķi cieši sadarbojas ar Baltkrievijas opozicionāriem.

"Daudz ar viņiem runājam un tiekamies dažādos forumos, turklāt daudzi no viņiem atrodas Viļņā, kur dzīvo arī visa Alekseja Navaļnija komanda. Mums ir gara sadarbības vēsture. Protams, ka mēs vēlamies viņus redzēt kā brīvu, suverēnu demokrātisku valsti. Un tas noteikti notiks," viņš uzsvēra.

Runājot par Krievijas mazākumtautību pašnoteikšanās vēlmi, Milovs ieteica nejaukt šo tēmu ar spekulācijām par iespējamo Krievijas sadalīšanos.

"Kad izjuka Padomju Savienība, tajā bija 50% krievu, turklāt nevienā padomju republikā krievi nebija vairākumā, dominēja tā saucamās titulnācijas. Tagad Krievijā krievu ir 81%. Savukārt nacionālo mazākumtautību, kam ir savas republikas, ir mazāk par 15% iedzīvotāju īpatsvara ziņā un vēl mazāk apdzīvotās teritorijas ziņā. Arī tad, ja visas šīs republikas atdalītos, tas nebūt nenozīmētu Krievijas sadalīšanos. Lielos vilcienos tā pati Krievija vien būtu. Nav bijis nekādu iniciatīvu atdalīt krievu apdzīvotos reģionus vienu no otra," norādīja politiķis.

Viņš paskaidroja, ka deviņdesmito gadu sākumā reģioni sāka celt barjeras savā starpā un tas bija ļoti nekomfortabli, un kopš tiem laikiem skaitās slikta pieredze. Turklāt to ļoti sekmīgi izmantoja Putins, kad viņš divtūkstošajos gados konsolidēja varu.

"Ja krievu apdzīvotos reģionus vienu no otra mēģinās atraut, tie sāks savstarpēji pievilkties - dažādas krievu valstis mums bija tikai pirms 100 gadiem, kad plosījās pilsoņu karš. Šāda nodalīšana var būt visai asiņains un nepatīkams process. Un arī ideja, ka tad šīs krievu valstis centīsies tikt galā viena ar otru un neuzbruks kaimiņiem, ir tikai ilūzija. Kad pilsoņu kara laikā Krievija sadalījās vairākās valstīs, kas karoja savā starpā, tas nenoveda pie tā, ka viņi pārtrauktu uzbrukt. Tieši otrādi, viņi to vēlāk darīja ar vēl lielāku sparu, un ar spēku un asinīm izveidoja Padomju Savienību," norādīja Krievijas opozicionārs.

Jautāts, kas īsti krievu tautai ir tā saucamās sarkanās līnijas, kas liktu vadzim lūzt, Milovs uzsvēra, ka, runājot par krievu sabiedrību, galvenais vārds ir inerce.

"Viss notiek ļoti lēni. Cilvēki nav gatavi veikt straujas darbības. Jau vairākus simtus gadu valda represīvas sistēmas, kas jebkādas izpausmes nežēlīgi apspiež. Cilvēki baidās un viņu ģenētiskā atmiņa saka, ka ar priekšniecību labāk nestrīdēties. Tāpēc viss notiek ļoti lēni un vairākums izvēlas neiesaistīšanās ceļu. Tomēr sabiedriskās apziņas izmaiņu process notiek," skaidroja Milovs.

Viņš sacīja, ka Krievijas sabiedrībā ir trīs atšķirīgas daļas - viena ir drīzāk lojāla varai un šai centralizētās valsts sistēmai, otra ir izteikti pret to un vēlētos Eiropas tipa demokrātiju, bet trešā ir kā tāds vidusposma purvs - šie cilvēki vēlas, lai viņus vienkārši liek mierā. "Tendence ir ļoti skaidra - cilvēki no šī purva grupas kļūst neapmierināti un pakāpeniski pāriet uz abām pārējām nometnēm, bet cilvēki, kas atbalsta varu, sāk burkšķēt un pāriet uz kādu citu nometni. Straume it kā plūst mūsu virzienā," teica Milovs.

Politiķis norādīja, ka atbalsts karam Krievijā kara sākumā bija 53% līmenī, bet tagad tādu ir 38-40%, turklāt 51% atbalsta miera sarunas, nevis karadarbības turpināšanu.

"Tendence ir acīmredzama, bet diemžēl tā ir lēna. Bet Krievijā nekas nenotiek ātri. Mēs ar visiem spēkiem cenšamies šo riteni iegriezt ātrāk," teica Milovs.

Viņš piekrīt, ka vislabāk šīs pārmaiņas tuvināt varam, palīdzot Ukrainai uzvarēt karā.

"Bez jebkādām šaubām. Atbalsts Ukrainai, protams, ir ļoti svarīgs, jo Ukraina šobrīd nodara Putina režīmam tik lielu kaitējumu kā neviens cits. Viņiem turklāt ir taisnīgs un pareizs mērķis - viņi aizstāv sevi, savas dzīvības, savas tiesības eksistēt, savu zemi. Sankcijas strādā, bet šis spiediens ir jāpastiprina, jo vēl daudz ko ir iespējams izdarīt. Arī mēs cenšamies padarīt savu daļu darba un ietekmēt sabiedrisko domu Krievijā, tādējādi mazinot atbalstu Putinam," sacīja Milovs.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Pasaule Tramps paraksta rīkojumu par Nacionālās gvardes sūtīšanu uz Memfisu

ASV prezidents Donalds Tramps pirmdien parakstīja rīkojumu par Nacionālās gvardes nosūtīšanu uz Tenesī štata Memfisas pilsētu, lai risinātu tur pastāvošās noziedzības problēmas.

Pasaule Zelenskis: Putins cenšas apmānīt Trampu un meklē izeju no izolācijas

Krievijas diktators Vladimirs Putins meklē veidus, kā izkļūt no politiskās izolācijas, un cenšas apmānīt ASV prezidentu Donaldu Trampu, lai aizkavētu jaunu sankciju ieviešanu, intervijā britu telekanālam "Sky News" sacīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Pasaule ASV dod triecienu vēl vienam Venecuēlas narkotiku kuģim

ASV bruņotie spēki pirmdien devuši triecienu vēl vienam Venecuēlas narkotiku kuģim Karību jūrā, nogalinot trīs cilvēkus, paziņoja ASV prezidents Donalds Tramps.

Pasaule Saistībā ar 2020.gada sprādzienu Beirūtā aizturēts Krievijas pilsonis

Bulgārijā aizturēts Krievijas pilsonis, kuram pieder kravas kuģis, kas saistīts ar amonija nitrāta kravu, kas 2020.gadā eksplodēja Beirūtas ostā, pirmdien paziņoja Libānas amatpersonas.

Lasiet arī

Sabiedrība Alūksnes pilsēta vēlas sev pievienot divus ciematus (+VIDEO)

Pašvaldība aicina novada iedzīvotājus līdzdarboties un izteikt viedokli aptaujā.

Sabiedrība Trešdien daudzviet valstī īslaicīgi līs

Trešdien daudzviet Latvijā gaidāms īslaicīgs lietus, vietām nodārdēs pērkons, prognozē sinoptiķi.

Sabiedrība Vidusskolas absolventi varēs pieteikties studijām vēl pirms atestātu saņemšanas

Vidusskolas absolventi varēs reģistrēties studijām vēl pirms vidējās izglītības apliecinošu dokumentu saņemšanas, balstoties uz augstskolas noteiktajiem kritērijiem un iestājpārbaudījumiem, otrdien nolēma valdība.

Ekonomika Valdība atļauj palielināt "Latvenergo" koncerna kopējās personāla izmaksas

Valdība otrdien nolēma atļaut 2025.gadā palielināt kopējās personāla izmaksas AS "Latvenergo" koncernā par 4,9% salīdzinājumā ar iepriekšējo pārskata gadu.

Kriminālziņas Konkurences padome izvērtē ATD iesniegumu par vienošanos starp pārvadātājiem

Konkurences padome (KP) šobrīd izvērtē Autotransporta direkcijas (ATD) iesniegumu, kurā vērsta uzmanība uz iespējamu aizliegtu vienošanos starp pārvadātājiem un to kolektīvā dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, tostarp, rīkojot kopēju protesta akciju, pavēstīja KP.

Veselība Mediķi pieprasa trīs dienu laikā lemt par papildu līdzekļiem nozarei

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) pieprasa līdz 19.septembrim, kad notiks Nacionālās Trīspusējās sadarbības padomes sēde, pieņemt lēmumu par papildu naudas piešķiršanu veselības aprūpes nozarei, tostarp darbinieku algu palielinājumam, pretējā gadījumā solot sākt kolektīvā interešu strīda procedūru, aģentūrai LETA apliecināja LVSADA.