• Velda,
  • Velta
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Latvija plāno piešķirt 100 000 eiro humānās krīzes risināšanai Armēnijā

Teksta izmērs Aa Aa
Pasaule
LETA 12:27, 22.10.2023


Latvija plāno piešķirt 100 000 eiro Armēnijai, lai risinātu humāno krīzi, kas radusies lielam skaitam Karabahas iedzīvotāju ierodoties Armēnijā, liecina Ārlietu ministrijas (ĀM) sagatavotais rīkojuma projekts, kas ievietots Tiesību aktu portālā (TAP).



Šī gada 19.septembrī Azerbaidžāna īstenoja speciālo pretterorisma operāciju Karabahā, lai pilnībā pārņemtu kontroli pār reģionu. Operācijas rezultātā Karabahas armēņi 24 stundu laikā kapitulēja un vēlāk paziņoja par Karabahas pārvaldes pašlikvidāciju.

Uzreiz pēc kapitulācijas uzsākās Karabahas armēņu masveida izceļošana no Karabahas, kur to sākotnējais skaits provizoriski tika lēsts 120 000 cilvēku apmērā, uz Armēniju, radot nopietnu ekonomisku un humāna rakstura spiedienu.

Saskaņā ar Armēnijas un starptautisko partneru, tostarp Eiropas Savienības (ES) un ANO aplēsēm Armēnijā no Karabahas kopš 20.septembra ir ieradušies vairāk nekā 100 000 cilvēku, kuri izmitināti visos 11 valsts reģionos.

ĀM akcentē, ka Armēnijas iestādēm nepieciešama steidzama rīcība, lai mazinātu Karabahas iedzīvotāju spiestās pārvietošanās rezultātā radīto humānās krīzes apmēru. Starptautiskajai sabiedrībai nepieciešams sniegt palīdzību, lai mazinātu šīs krīzes sekas uz Armēniju.

Pēc ĀM paustā, humānā situācija Armēnijā Karabahas armēņu masveida pieplūduma dēļ joprojām saglabājas ļoti nopietna. Ar Latvijas vēstniecības Armēnijā iesaisti ir identificēts plašs vajadzību spektrs, ko nepieciešams nekavējoši risināt - sākot ar psiholoģisko un medicīnisko palīdzību līdz pirmās nepieciešamības preču sagādes, kā arī izmitināšanas nodrošināšanai.

Tāpat ir iedarbināts ES civilās aizsardzības mehānisms, un Armēnija pieņem palīdzību arī no valstīm divpusēji. ES humānās krīzes risināšanai novirzījusi 5,2 miljonus eiro, savukārt virkne ES dalībvalstu šajā kontekstā sniegušas individuālu atbalstu Armēnijai: Francija 15,2 miljonus eiro, Lietuva - 350 000 eiro, Čehija - 200 000 eiro, Igaunija - 50 000 eiro apmērā. Polija ir nosūtījusi humāno preču kravas, savukārt Vācija un Dānija ar Starptautiskā Sarkanā Krusta starpniecību piešķīrušas attiecīgi 5 miljonus eiro un 130 000 eiro.

ĀM uzsver, ka Latviju un Armēniju vieno labas un konstruktīvas divpusējās attiecības 32 gadu garumā. Latvija atbalsta Armēnijas centienus diversificēt savu ārpolitiku un nostiprināt savu demokrātiju, veidojot ciešāku un padziļinātāku dialogu ar ES.

Solidarizējoties ar starptautisko sabiedrību un citām ES dalībvalstīm, tostarp Lietuvu un Igauniju, plānots veikt iemaksu Armēnijai 100 000 eiro apmērā kā Latvijas atbalstu no Karabahas ieceļojošo iedzīvotāju tūlītējo humāno vajadzību apmierināšanai, īpaši ņemot vērā tuvojošos ziemu un Armēnijas ierobežoto kapacitāti un resursus.

Plānots, ka Finanšu ministrijai no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" piešķirs ĀM finansējumu 100 000 eiro apmērā palīdzības sniegšanai Armēnijai.

2023.gadā Latvija krīzes situācijās ir sniegusi līdzīga veida atbalstu Turcijai, Slovēnijai un Marokai.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Pasaule Pētījums: Krievija kopš marta Ziemeļkorejai piegādājusi miljonu barelu naftas

Kopš šā gada marta Krievija Ziemeļkorejai piegādājusi vairāk nekā vienu miljonu barelu (56 000 tonnu) naftas, secinājis britu pētniecības centrs "Open Source Centre", analizējot satelītattēlus.

Pasaule WSJ: Kurskas apgabalā ievainots Ziemeļkorejas ģenerālis

Krievijas Kurskas apgabalā, kura daļu kontrolē Ukrainas bruņotie spēki un kur pret tiem Krievijas spēku sastāvā karo Ziemeļkorejas karavīri un virsnieki, ir ievainots Ziemeļkorejas armijas ģenerālis, ziņoja ASV laikraksts "The Wall Street Journal" (WSJ).

Pasaule Putins dod mājienu par iespējamiem triecieniem Rietumvalstīm

Krievijas diktators Vladimirs Putins ceturtdien paziņoja, ka bruņotajam konfliktam Ukrainā ir "globāla" kara pazīmes, un deva mājienu par iespējamiem Krievijas triecieniem Rietumvalstīm.

Pasaule «Mercedes-Benz» iecerējis vērienīgu izmaksu samazināšanu

Vācijas autobūves uzņēmums "Mercedes-Benz" ceturtdien paziņoja, ka plāno īstenot ievērojamus izmaksu samazinājumus, ņemot vērā sarežģījumus autoražošanas nozarē.

Lasiet arī

Pasaule Armēnijā desmiti tūkstoši protestē pret teritoriju atdošanu Azerbaidžānai

Desmiti tūkstoši cilvēku ceturtdien pulcējās Armēnijas galvaspilsētas Erevānas ielās, protestējot pret valdības nodomu atdot atsevišķas teritorijas kaimiņvalstij Azerbaidžānai, ar kuru Armēnijai ilgstoši bijušas naidīgas attiecības.

Pasaule Armēnijas premjerministrs Maskavā ticies ar Putinu

Armēnijas premjerministrs Nikols Pašinjans trešdien Maskavā ticies ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu.

Pasaule Armēnija aptur Krievijas propagandas medija «Sputnik» licenci

Armēnija trešdien paziņoja, ka uz laiku aptur Krievijas propagandas medija "Sputnik" vietējās filiāles raidīšanas licenci, kā iemeslu minot tā "ironiskos un aizvainojošos" iztekumus par Armēniju.

Pasaule Azerbaidžāna aizturējusi bijušo Kalnu Karabahas prezidentu Arutjunjanu

Azerbaidžāna ceturtdien paziņoja par Kalnu Karabahas bijušā prezidenta Arajiku Arutjunjana aizturēšanu aizdomās par agresijas karu un kara noziegumiem.