• Anta,
  • Antonija,
  • Dzirkstīte
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Specdienesti: Ukrainā gūtās mācības mainīs Krievijas armiju

Teksta izmērs Aa Aa
Pasaule
VS.LV 13:14, 21.09.2023


Karā Ukrainā gūtās mācības mainīs Krievijas bruņotos spēkus un, iespējams, tehnikas atjaunošanai līdz pirmskara līmenim būs nepieciešami līdz pat desmit gadiem, secināts Latvijas Nacionālās drošības koncepcijas (NDK) projektā, kas balstīts uz valsts drošības iestāžu analīzes.



Latvijas valdība Iekšlietu ministrijas virzīto koncepciju atbalstīja otrdien slēgtā sēdē, taču tagad koncepcija ir deklasificēta.

Koncepcijas projektā teikts, ka Krievijas sāktais pilna mēroga karš pret Ukrainu kopumā palielina Latvijas militāro apdraudējumu. Neskatoties uz ievērojamajiem zaudējumiem, Krievija ir un būs galvenais draudu avots Latvijas drošībai, kā arī drauds Baltijas jūras reģionam kopumā.

Krievija mācīsies no savām kļūdām un īstenos mērķtiecīgus pasākumus savu kaujas spēju atjaunošanai. Krievija atbildēs uz Somijas, kā arī gaidāmo Zviedrijas pievienošanos NATO ar papildus konvencionālo spēku izvietošanu Baltijas jūras reģionā. Tam var sekot arī biežākas un lielākas Krievijas un Baltkrievijas kopīgas militārās mācības Rietumu stratēģiskajā virzienā. Konvencionālo spēku zaudējumus karā Ukrainā Krievija centīsies kompensēt ar pieaugošiem kodolieroču izmantošanas draudiem, kā arī hibrīdā kara instrumentiem, teikts koncepcijā.

Tāpat Krievijas ideologi un propagandisti veido šīs valsts sabiedrībā negatīvu un agresīvu attieksmi pret Baltijas valstīm. Krievija joprojām izmanto plašu spektru tās rīcībā esošos līdzekļus, ieskaitot dezinformāciju, lai ietekmētu Baltijas valstu politiku.

Krievija ir gatava izmantot militāru spēku savu ģeopolitisko mērķu sasniegšanai. Lai gan Krievijas bruņoto spēku konvencionālās spējas izrādījās vājākas nekā iepriekš tika vērtēts, tas nav atturējis Kremli no kara turpināšanas.

Pēc zaudējumiem un atkāpšanās Krievija nav atteikusies no sākotnējiem mērķiem, tā ir tikai mainījusi taktiku un pielāgojusies ilgstošas karadarbības formai. Krievija atrod veidus, kā kompensēt dzīvā spēka un apbruņojuma zaudējumus, tehnoloģiju un munīcijas trūkumu, kamēr Krievijas sabiedrība saglabā apātiju un pasivitāti, iedrošinot Kremli uz karadarbības turpināšanu, norāda specdienesti.

Krievijas karadarbībā pret Ukrainu svarīga loma ir Baltkrievijai, kuras autoritārais līderis cenšas sevi apliecināt kā nozīmīgāko Krievijas stratēģisko partneri Eiropas kontinentā. Krievija izmantoja Baltkrievijas teritoriju spēku koncentrēšanai svarīgākajā uzbrukuma virzienā pirms iebrukuma Ukrainā 2022.gada februārī.

Nepieciešamības gadījumā Krievija var rēķināties ar iespēju atkārtoti izmantot Baltkrievijas teritoriju agresijai pret kaimiņvalstīm.

Specdienesti norādījuši - lai gan Krievijas pastrādātie kara noziegumi Ukrainā ietekmē starptautiskās sabiedrības attieksmi pret to, nekas neliecina, ka pašā Krievijā tie izsauktu sabiedrības nosodījumu, drīzāk pretēji - Krievijas oficiālā nostāja un sabiedrības attieksme iedrošina un veicina noziegumus pret okupēto teritoriju civiliedzīvotājiem.

Iekšpolitiski Krievijā sabiedrības neapmierinātības izpausmes tiek maksimāli kontrolētas, kas nodrošina esošā režīma stabilitāti tuvāko gadu laikā. Turpinoties agresijai pret Ukrainu un propagandā aktivizējot tā sauktā "visas tautas kara" vēstījumu, atbalsts valdošajam režīmam Krievijas sabiedrībā var pat pieaugt.

Neskatoties uz ievērojamiem zaudējumiem, ko Krievijas bruņotie spēki ir cietuši Ukrainā, to militārais potenciāls saglabājas augsts. Krievijai ir pietiekami finanšu līdzekļi un militāras rezerves, lai turpinātu karu. Tāpat Krievijai ir kodolieroči, lai turpinātu konfrontāciju ar rietumvalstīm. Tādēļ Maskava joprojām apdraud un turpinās apdraudēt Krievijas kaimiņvalstis. Pašlaik visi Krievijas militārie resursi tiek virzīti uzvaras gūšanai Ukrainā, bet, karam beidzoties, tas noteikti mainīsies.

Prognozējams, ka mēģinājumi destabilizēt situāciju Baltijas valstīs, izmantojot Krievijai pieejamos līdzekļus, turpināsies vai pat pastiprināsies. Ja Krievijai izdosies nostiprināties, tā mēģinās iegūt papildus ietekmes instrumentus plašākā reģionā, tostarp arī Baltijas valstīs - cenšoties saglabāt un stiprināt krievu valodas un kultūras vidi, Krievijas pozīciju atbalstošus medijus gan krievu, gan citās Eiropas valodās. Krievija arī turpmāk izmantos hibrīdās metodes vai militāras operācijas savas ietekmes izplatīšanai.

Karā gūtās mācības mainīs Krievijas bruņotos spēkus. Spējīgāku komandieru atlase, cīņa ar korupciju un citas izmaiņas var palielināt Krievijas bruņoto spēku kaujas spējas ātrāk nekā tiks izveidotas plānotās jaunās vienības un atjaunoti modernā apbruņojuma krājumi.

Jaunas militārās tehnikas ražošanai Krievijai būs nepieciešamas Rietumu tehnoloģijas, kas iekļautas sankciju sarakstā, bet Krievija jau vairākkārt ir pierādījusi, ka spēj sistemātiski apiet sankcijas. Iespējams, tehnikas atjaunošanai līdz pirmskara līmenim būs nepieciešami līdz pat desmit gadiem, bet līdz tam Krievija varēs izlīdzēties ar saremontētu vecākas paaudzes tehniku, kas joprojām ir pieejama.

Iepriekšējā NDK tika izstrādāta un apstiprināta Saeimā 2019.gadā. NDK ir balstīta uz valsts drošības iestāžu izstrādāto Valsts apdraudējuma analīzi un tajā noteiktajiem nacionālās drošības apdraudējumiem un riskiem.

Gada laikā pēc NDK apstiprināšanas ir jāizstrādā Nacionālās drošības plāns, kurā jābūt iekļautiem konkrētiem valsts apdraudējuma novēršanas un neitralizācijas pasākumiem. Tāpat kā iepriekšējās reizēs, arī šoreiz Nacionālās drošības plāna

izstrādi vadīs un koordinēs Valsts drošības dienests.

LETA jau ziņoja, ka 5.septembrī valdība arī atbalstīja Aizsardzības ministrijas aktualizēto Latvijas valsts aizsardzības koncepciju, kurā arī runāts par Krievijas radītajiem draudiem. Šajā koncepcijā teikts, ka pierobežā izvietoto Krievijas bruņoto spēku atkopšanās pirmskara apmēros varētu notikt jau tuvāko piecu gadu laikā.

Arī šī aktualizētā koncepcija vēl būs jāapstiprina Saeimai.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Pasaule Itālija izstājas no Ķīnas «Vienas jostas, viena ceļa» iniciatīvas

Itālija oficiāli izstājusies no Ķīnas "Vienas jostas, viena ceļa" infrastruktūras iniciatīvas, trešdien vēstī laikraksts "Corriere della Sera".

Pasaule Baidens: Ja Putins ieņems Ukrainu, viņš pie tās neapstāsies

ASV prezidents Džo Baidens trešdien brīdinājis, ka Krievijas diktators Vladimirs Putins neapstāsies pie Ukrainas, ja viņam izdosies to ieņemt.

Pasaule Maduro daļu Gajānas teritorijas pasludina par Venecuēlas štatu

Venecuēlas prezidents Nikolass Maduro, ņemot vērā rezultātus strīdīgajā referendumā par robežu ar kaimiņvalsti Gajānu, pasludināja šīs valsts rietumdaļu - Esekibo - par Venecuēlas 24.štatu.

Pasaule Ministrs: ukraiņi ir starp otro un trešo krievu aizsardzības līniju

Ukrainas karavīri labi strādā frontē, jo ir pārvarējuši divas krievu aizsardzības līnijas un šobrīd atrodas pie trešās, intervijā amerikāņu telekanālam "Fox News" sacīja Ukrainas aizsardzības ministrs Rustems Umerovs.

Lasiet arī