Ekonomiskais konteksts un ģimeņu finansiālās situācijas izmaiņas ļautu rīkoties drosmīgāk.

Gada inflācija ASV februārī samazinājusies līdz 2,8% salīdzinājumā ar 3% janvārī, līdz ar to reģistrēts pirmais kritums pēdējos piecos mēnešos, liecina Nodarbinātības ministrijas trešdien publiskotie dati.

Šobrīd neatbildams jautājums ir arī par to, kā tirdzniecību karu izplešanās ietekmēs ekonomisko izaugsmi pasaulē un reģionā.

Latvijā patēriņa cenas šogad februārī salīdzinājumā ar janvāri pieauga par 0,8%, bet gada laikā - šogad februārī salīdzinājumā ar 2024.gada februāri - palielinājās par 3,7%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tomēr pēdējo mēnešu cenu pieaugums pārtikai Latvijā bijis relatīvi spēcīgāks, nekā par to varētu liecināt globālo cenu un ražotāju cenu izmaiņas.

Iespējams, ka patērētāju inflācijas gaidas ir ietekmējusi ziņu plūsma, kas cilvēku apziņā sajaucas ar realitāti. Taču, ja inflācijas gaidas noturēsies augstā līmenī vairākus mēnešus, tad ir jāsāk uztraukties.

Latvijā patēriņa cenas šogad janvārī salīdzinājumā ar decembri pieauga par 0,6%.

"Inflācija ir augstāka par vidējo tām precēm un pakalpojumiem, par kuriem maksājumus veicam bieži".

Algu kāpums būs viens no būtiskākajiem faktoriem cenu līmeņa tālākam pieaugumam.