• Edijs,
  • Edvīns
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


ES vilcinās atzīt katalāņu, basku un galisiešu par bloka oficiālajām valodām

Teksta izmērs Aa Aa
Pasaule
LETA 03:50, 20.09.2023


Spānijas prasība atzīt katalāņu, basku un galisiešu valodas par Eiropas Savienības (ES) oficiālajām valodām otrdien saskārusies ar pretestību, bloka dalībvalstīm bažījoties, ka šāds solis izraisīs domino efektu.



Jautājums aktualizējās pēc tam, kad Spānijas premjerministrs Pedro Sančess jūlijā nespēja gūt uzvaru parlamenta vēlēšanās un viņam nācās meklēja katalāņu separātistu atbalstu, lai paliktu pie varas.

Spānija ir izmantojusi savas ES prezidentūras priekšrocības, lai valodas jautājumu iekļautu Eiropas ministru otrdienas sanāksmes darba kārtībā, taču Madrides uzstājība izraisījusi blokā neapmierinātību.

Eiropas Savienībā pašlaik ir 24 oficiālās valodas, lai gan 27 valstu blokā ir aptuveni 60 minoritāšu un reģionālo valodu.

Visi ES juridiskie dokumenti - līgumi, likumi un starptautiskie nolīgumi - ir jātulko 24 valodās, un līderu samitos un ministru sanāksmēs ir jānodrošina tulkojums tajās. Par jebkuras papildu valodas iekļaušanu ES oficiālo valodu sarakstā ir vienprātīgi jāvienojas visām 27 dalībvalstīm.

Zviedrijas valdība ir izrādījusi atturību un aicinājusi veikt pētījumu par šāda soļa sekām ES darba efektivitātei.

"Eiropas Savienībā ir daudz minoritāšu valodu, kas nav oficiālās valodas," otrdien žurnālistiem norādīja Zviedrijas ES lietu ministre.

ES vēstnieki pagājušajā nedēļā paziņoja, ka Spānijas prasība rada "juridiskus, administratīvus un budžeta jautājumus", kas rūpīgi jāizskata pirms jebkāda lēmuma pieņemšanas.

Daudzus Briselē uztrauc tas, ka pēc Spānijas prasības apstiprināšanas līdzīgas prasības varētu izvirzīt arī citas valstis.

Spānija apgalvo, ka tā segs ar tulkošanu saistītās izmaksas, taču nenosauca konkrētas summas.

Spānijas 1978.gada konstitūcijā minoritāšu valodām reģionos, kur tās ir izplatītas, ir otras oficiālās valodas statuss līdzās spāņu valodai. Tās tiek lietotas reģionālo parlamentu un pašvaldību darbā.

"Mēs nerunājam par minoritāšu valodām," Briselē sacīja Spānijas ārlietu ministrs Hosē Manuels Albaress (attēlā), norādot, ka katalāņu valodā runā vairāk nekā desmit miljoni cilvēku.

Saskaņā ar Spānijas Statistikas biroja datiem katalāņu valodā runā 9,1 miljons cilvēku, bet galisiešu un basku valodā - attiecīgi 2,6 miljoni un 1,1 miljons cilvēku.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Pasaule Netanjahu: «Humānās katastrofas» nav un nebūs

Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu trešdien paziņoja, ka no Gazas joslas dienvidu pilsētas Rafahas ir evakuēti ap 500 000 cilvēku, un noraidīja bažas par "humāno katastrofu" šajā pilsētā.

Pasaule Jaunkaledonijā trešo nakti turpinās nekārtības

Francijas Klusā okeāna teritorijas Jaunkaledonijas galvaspilsētā trešo nakti turpinājās nekārtības, pēc tam kad Francijas Nacionālā sapulce bija apstiprinājusi Jaunkaledonijas vēlēšanu reformu, kas sadusmojusi neatkarības atbalstītājus.

Pasaule Putins Pekinā tiekas ar Sji

Krievijas diktators Vladimirs Putins ieradies vizītē Ķīnā un ceturtdien Pekinā tiekas ar Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu, Kremļa saimniekam cenšoties nodrošināt lielāku Ķīnas atbalstu karam pret Ukrainu un Krievijas izolētajai ekonomikai.

Pasaule ISW: Krievi ielauzušies ne vairāk kā astoņu kilometru attālumā no robežas

Krievijas karaspēks Ukrainas teritorijā Harkivas apgabala ziemeļos ielauzies ne vairāk kā astoņu kilometru attālumā no robežas un ir apņēmies izveidot "buferzonu", nevis virzīties Harkivas apgabala dziļumā, uzskata ASV Kara studiju institūta (ISW) eksperti.

Lasiet arī

Pasaule Briselē sākas ES samits

Ceturtdien Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līderi pulcēsies Briselē uz pēdējo šī gada samitu, kurā paredzēts apspriest bloka paplašināšanos, finansiālo palīdzību Ukrainai un ES budžetu.

Sabiedrība Rinkēvičs: Karš Ukrainā izgaismo pieaugošo vajadzību ES uzņemties lielāku lomu

Karš Ukrainā izgaismo pieaugošo vajadzību Eiropas Savienībai (ES) uzņemties lielāku lomu drošībā un uzlabot savas militārās spējas, uzsvēra Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, kurš šodien Portugāles pilsētā Porto piedalījās Arajološas grupas sanāksmē, kas ir ES dalībvalstu prezidentu tikšanās formāts.

Pasaule Borels: Eiropas Savienība apsver Vidusjūras patruļu paplašināšanu

Eiropas Savienība (ES) apsver iespēju paplašināt patrulēšanu Vidusjūrā, lai samazinātu nelegālo imigrantu plūsmu no Tunisijas, piektdien paziņoja ES augstākais pārstāvis ārlietās un drošības politikā Žuzeps Borels.

Pasaule Avoti ziņo, kad ES oficiāli paziņos par iestāšanās sarunām ar Ukrainu

Eiropas Savienība (ES) aktīvi gatavojas sākt sarunas par Ukrainas uzņemšanu blokā, un oficiāls paziņojums ir gaidāms jau decembrī, vēsta izdevums "Politico", atsaucoties uz vārdā neminētiem diplomātiem un ES amatpersonām.