Armēnija pieprasa ANO un Krievijai apturēt Azerbaidžānas agresiju

Nepieciešami "skaidri un nepārprotami soļi, lai apturētu Azerbaidžānas agresiju," teikts Armēnijas Ārlietu ministrijas izplatītajā paziņojumā.

Kā ziņots, Azerbaidžāna otrdien paziņoja, ka tās armija sākusi militāru operāciju "de facto" neatkarīgajā Kalnu Karabahā.

Operācijas mērķis esot "konstitucionālās kārtības atjaunošana".

Tiek ziņots par triecieniem Armēnijas un Kalnu Karabahas armijas objektiem. Kalnu Karabahas galvaspilsētā Stepanakertā dzirdami sprādzieni.

Baku arī apsūdzējusi Armēniju un Kalnu Karabahu teroristisku uzbrukumu organizēšanā.

Par iemeslu šīm apsūdzībām kalpo divi mīnu sprādzieni Kalnu Karabahas Azerbaidžānas kontrolētajā daļā. Pirmajā gadījumā uz mīnas uzbraucis valsts autoceļu dienesta automobilis un gājuši bojā divi dienesta darbinieki, bet otrajā eksplozijā dzīvību zaudējuši četri Iekšlietu ministrijas darbinieki, kuru automobilis uzbraucis mīnai, tiem dodoties uz notikuma vietu.

Kalnu Karabaha, kas padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma ir "de facto" neatkarīga armēņu republika. Kaut arī kopš PSRS sabrukuma Azerbaidžāna nekontrolē Kalnu Karabahu, tā šo armēņu apdzīvoto reģionu uzskata par savu teritoriju. Arī starptautiskā sabiedrība uzskata Kalnu Karabahu par Azerbaidžānas sastāvdaļu, un neviena valsts nav atzinusi šī reģiona neatkarību.

2020.gadā uzliesmojusī karadarbība Armēnijas un Azerbaidžānas starpā, kas ilga sešas nedēļas, beidzās ar pamieru, kas tika noslēgts ar Krievijas starpniecību.

Saskaņā ar vienošanos armēņi zaudēja daļu Kalnu Karabahas pamatteritorijas, kā arī visus tā dēvētās drošības buferzonas rajonus, kas kopš 90.gadiem atradās armēņu kontrolē.

Abu valstu attiecībās jau mēnešiem ilgi turpina pieaugt spriedze, Azerbaidžānai bloķējot Lačinas koridoru - vienīgo sauszemes ceļu, kas savieno Kalnu Karabahu un Armēniju.