Šimonīte komentē iespējamo kontrolpunktu slēgšanu uz robežas ar Baltkrieviju

"Tuvākajā laikā noteikti nebūs lēmumu slēgt papildu robežšķērsošanas vietas, bet ir diezgan loģisks plāns, kas paredz samazināt to robežšķērsošanas vietu skaitu, caur kurām var šķērsot Lietuvas un Baltkrievijas robežu,," otrdien intervijā Lietuvas sabiedriskajai raidorganizācijai LRT sacīja premjere.

Lietuva 18.augustā slēdza divus no sešiem autotransportam domātajiem kontrolpunktiem uz robežas ar Baltkrieviju Šumskā un Tverečā. Iekšlietu ministre Agne Bilotaite pirmdien paziņoja, ka viņas vadītā ministrija ierosinās slēgt vēl divus kontrolpunktus - Lavorišķos un Raigardā.

Pirmdien Baltijas valstu un Polijas iekšlietu ministri vienojās arī par plānu, saskaņā ar kuru Latvijas, Lietuvas un Polijas robežas ar Baltkrieviju varētu tikt pilnībā slēgtas. Pēc Bilotaites teiktā, to varētu darīt koordinēti, ja uz kādas no valstu robežām ar Baltkrieviju notiktu bruņots incidents vai pāri robežai izlauztos liela migrantu grupa.

Lietuvas premjere norādīja, ka Baltkrievija joprojām ir nestabilitātes avots, jo valsti vada "pašpasludināts prezidents, kurš var izmantot jebkādus līdzekļus, lai mēģinātu kaut ko iegūt sev".

Šimonīte uzsvēra, ka Krievijas algotņu grupējuma "Vagner" vadītāja Jevgeņija Prigožina nāve nemaina situāciju, ņemot vērā Minskas režīma rīcību, kas veicina nelegālo migrāciju uz kaimiņvalstīm.

"Šajā ziņā mēs nevaram teikt, ka Baltkrievijā kaut kas ir uzlabojies. Mums patiešām jāseko līdzi situācijai, kas notiks ar "Vagner" algotņiem, un mūsu dienesti, bez šaubām, ar to nodarbojas. Bet es neuzskatītu šo situāciju par pārāk lielu apdraudējumu, taču es arī neteiktu, ka tā ir būtiski uzlabojusies, jo kāds notrieca Prigožina lidmašīnu un saskatīja nepieciešamību no viņa atbrīvoties," teica premjere.

Viņa norādīja, ka nepieciešams vēl laiks, lai izvērtētu tendences saistībā ar vagneriešiem Baltkrievijā, lai novērotu, vai viņi atgriezīsies frontē Ukrainā vai varbūt pievienosies citām privātām militārām kompānijām.

"Es ieteiktu neatslābt, mēs modri sekojam līdzi situācijai (..), bet, ja tiks pieņemti lēmumi, kas maina kaut kādu "status quo", tad tam jābūt nopietnam pamatojumam, nevis kaut kādām runām, vispārinātām diskusijām," teica Šimonīte.