Igaunija bloķējusi lēmumu par EP vietu pārdali

Visas ES dalībvalstis, izņemot Igauniju, vienojušās par kompromisu, piešķirot papildu vietas arī Francijai, Beļģijai un Polijai, kā arī līdz turpmākajam atliekot starpvalstu sarakstu ieviešanu.

Igaunija noraidīja kompromisu, jo tai nepieciešami paskaidrojumi par to, kā pašreizējā Eiropas Savienības (ES) prezidējošā valsts Spānija, kas sagatavojusi kompromisa priekšlikumu, aprēķinājusi piedāvāto papildvietu skaitu, tīmekļa izdevumam "EURACTIV" atklājis kāds ES diplomāts.

EP sākotnēji ierosināja piešķirt divas papildvietas Spānijai un Nīderlandei, bet pa vienai - Austrijai, Dānijai, Somijai, Slovākijai, Īrijai, Slovēnijai, un Latvijai, lai tādējādi nodrošinātu ES līgumos noteikto pakāpeniskās proporcionalitātes principu pareizu piemērošanu.

Taču izrādījās, ka panākt šajā jautājumā nepieciešamo vienprātību starp dalībvalstīm nav tik vienkārši.

Kamēr Francija un Beļģija pieprasīja attiecīgi četras un divas papildu vietas, kas EP priekšlikumā nebija paredzēts, Nīderlande un Vācija vispār iebilda pret deputātu skaita palielināšanu un tā vietā ierosināja vai nu pārdalīt esošās vietas, vai to skaitu samazināt, lai saglabātu pakāpeniskās proporcionalitātes principu.

Kompromisa variantā, par kuru galu galā vienojušās dalībvalstis, iekļauti ne tikai EP sākotnējie priekšlikumi, bet to pieprasītās papildvietas piešķirtas arī Francijai un Beļģijai, bet viena papildvieta tikusi arī Polijai.

Dalībvalstis arī vienojušās, ka vismaz vēl 2024. gada EP vēlēšanās nebūs ļauts izmantot starpvalstu sarakstus, un EP dots laiks līdz 2027.gadam, lai sagatavotu jaunu attiecīgu priekšlikumu.

Bija paredzēts, ka šis jautājums tiks galīgi atrisināts jau trešdien, taču Igaunija šo ieceri izjaukusi, izsaucot pārējo dalībvalstu neapmierinātību, atzinis kāds cits ES diplomāts.

Tallina apsolījusi iepazīties ar Spānijas paskaidrojumiem un savu galīgo lēmumu paziņot līdz 26.jūlijam, kas ir pēdējais brīdis, kad iespējams mainīt EP vietu sadalījumu pirms nākamgad maijā paredzētajām vēlēšanām.