• Ginters,
  • Guntra,
  • Marianna
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Sinhronizācija ar Eiropas elektrotīkliem iespējama 2025.gada sākumā

Teksta izmērs Aa Aa
Pasaule
LETA 23:11, 14.07.2023


Baltijas valstis iepriekš vienojās 2025.gada beigās savus elektrotīklus desinhronizēt no Krievijas tīkliem un sinhronizēt ar kontinentālās Eiropas sistēmu, tomēr to būtu iespējams izdarīt 2025.gada sākumā, paziņoja Igaunijas Klimata ministrijas kanclers Timo Tatars.


Foto: UNIAN

Pēc Briselē notikušās Baltijas valstu, Polijas un Eiropas Komisijas pārstāvju tikšanās Tatars paziņoja, ka Latvijas, Igaunijas un Eiropas Komisijas eksperti ir pārliecināti, ka sinhronizāciju ar kontinentālās Eiropas elektrotīkliem iespējams veikt 2025.gada sākumā.

Viņš stāstīja, ka tikšanās mērķis bija iepazīties ar sinhronizācijai nepieciešamajiem projektiem un pārrunāt iespējas sinhronizāciju ar kontinentālās Eiropas tīkliem veikt ātrāk, par ko maijā vienojās arī visu trīs Baltijas valstu premjerministri, bet elektrības pārvades sistēmu operatori veica vairākus pētījumus.

"Eiropas Komisijas, Latvijas un Igaunijas ekspertu vērtējumā ir iespējams plānotās sinhronizācijas termiņu paātrināt par apmēram gadu salīdzinājumā ar iepriekš nolemto," teica Tatars, piebilstot, ka ātrāka sinhronizācija būs iespējama, ja ātrāk tiks pabeigts trešais elektrības starpsavienojums starp Igauniju un Latviju.

Tikšanās laikā Briselē netikta panākta nekāda vienošanās, bet tiks izstrādāta detalizētāka vienošanās, kuru apspriest jūlija beigās varētu politiskā līmenī.

"Tikšanās laikā Lietuva apliecināja, ka neplāno vienatnē savu elektrības sistēmu no BRELL loka atslēgt un sinhronizācija ar kontinentālo Eiropu var veikt tikai kopā ar pārejām Baltijas valstīm," klāstīja Igaunijas amatpersona.

Jau vēstīts, ka Lietuvas pārvades sistēmu operatora "Litgrid" vadītājs Roks Masjulis šonedēļ apsūdzēja Igaunijas pārvades tīklu operatora "Elering" vadību par nevēlēšanos veikt desinhronizāciju no Krievijas elektroapgādes tīkla drīzāk, sakot, ka tā ir ieinteresēta darīt visu, lai to kavētu.

Savukārt "Elering" uzstāj, ka savienošanās ar Krievijas elektrības sistēmu līdz plānotajai sinhronizācijai nekādi neapdraud Igaunijas piegāžu drošību, bet riskus palielinātu sasteigta desinhronizācija no Krievijas tīkla.

2019.gadā visas trīs Baltijas valstis vienojās 2026.gadā desinhronizēt savus elektropārvades tīklus no Krievijas elektrotīkla. Tomēr Lietuva vēlas to izdarīt jau nākamgad, lai gan abas pārējās Baltijas valstis ir skeptiskas.

Pašlaik Baltijas valstu elektroapgādes sistēmas ietilpst Krievijas elektroapgādes sistēmā IPS/UPS jeb tā dēvētajā BRELL lokā, kas rada gan ģeopolitiskus, gan enerģijas drošības riskus, jo Krievija kontrolē apgādes sistēmas frekvenci un var ietekmēt Baltijas valstu elektroapgādes sistēmas darbību.

Eiropas Komisijas vērtējumā Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācija ir politiska un finansiāla prioritāte, kuras īstenošanai piešķirti vairāk nekā 1,2 miljardi eiro.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Pasaule Arī Ungārija vēlas izstāties no ES patvēruma noteikumiem

Ungārija vēlas atteikties no Eiropas Savienības (ES) patvēruma politikas noteikumiem, trešdien pavēstīja Ungārijas Eiropas lietu ministrs Jānošs Boka.

Pasaule Ķīnā miris sadurts japāņu zēns

Ķīnā ceturtdien miris japāņu zēns, kurš trešdien tika sadurts ceļā uz skolu, paziņoja Japānas ārlietu ministre Joko Kamikava.

Pasaule Herisa un Tramps jaunnedēļ varētu tikties ar Zelenski

Ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski jaunnedēļ ASV varētu tikties abi Savienoto Valstu prezidenta amata kandidāti - demokrāte Kamala Herisa un republikānis Donalds Tramps, vēsta ASV mediji.

Pasaule ISW: Triecieni Krievijas aizmugurē mazina krievu spējas uzbrukt Ukrainā

Ukrainai turpinot triecienus Krievijas aizmugurē, ne tikvien tiek iznīcinātas munīcijas rezerves un paši objekti, bet arī mazinātas krievu spējas uzbrukt Ukrainā, teikts ASV domnīcas "Kara studiju institūts" (ISW) ziņojumā.

Lasiet arī

Sabiedrība Nākamā nedēļa gaidāma mākoņaināka, septembra beigās kļūs krietni vēsāks

Nākamnedēļ Latvijā sauli biežāk aizsegs mākoņi un reizēm gaidāms lietus, savukārt septembra pēdējās dienās un oktobra sākumā laiks kļūs rudenīgi drēgns, prognozē sinoptiķi.

Ekonomika Problēmas ar lidmašīnu dzinēju trūkumu varētu turpināties vēl dažus gadus

Problēmas ar lidmašīnu dzinēju trūkumu un ar to saistītajiem jautājumiem varētu turpināties vēl vienu līdz divus gadus, intervijā aģentūrai LETA sacīja "airBaltic" prezidents un izpilddirektors Martins Gauss.

Pasaule Slovākijā tūkstošiem cilvēku protestē pret kultūras ministri

Slovākijā tūkstošiem cilvēku ceturtdien izgāja demonstrācijās, protestējot pret kultūras ministres Martinu Šimkovičovu, kuru kritiķi apsūdz cenzūrā un valsts finansējuma sliktā pārvaldībā.

Pasaule Leiena sola miljardiem eiro palīdzību plūdu skartajiem reģioniem

Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena ceturtdien plūdu piemeklētajā Polijas pilsētā Vroclavā apsolījusi miljardiem eiro lielu palīdzību plūdu skartajiem reģioniem Eiropā.