• Frīda,
  • Frīdis,
  • Mundra
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Sinhronizācija ar Eiropas elektrotīkliem iespējama 2025.gada sākumā

Teksta izmērs Aa Aa
Pasaule
LETA 23:11, 14.07.2023


Baltijas valstis iepriekš vienojās 2025.gada beigās savus elektrotīklus desinhronizēt no Krievijas tīkliem un sinhronizēt ar kontinentālās Eiropas sistēmu, tomēr to būtu iespējams izdarīt 2025.gada sākumā, paziņoja Igaunijas Klimata ministrijas kanclers Timo Tatars.


Foto: UNIAN

Pēc Briselē notikušās Baltijas valstu, Polijas un Eiropas Komisijas pārstāvju tikšanās Tatars paziņoja, ka Latvijas, Igaunijas un Eiropas Komisijas eksperti ir pārliecināti, ka sinhronizāciju ar kontinentālās Eiropas elektrotīkliem iespējams veikt 2025.gada sākumā.

Viņš stāstīja, ka tikšanās mērķis bija iepazīties ar sinhronizācijai nepieciešamajiem projektiem un pārrunāt iespējas sinhronizāciju ar kontinentālās Eiropas tīkliem veikt ātrāk, par ko maijā vienojās arī visu trīs Baltijas valstu premjerministri, bet elektrības pārvades sistēmu operatori veica vairākus pētījumus.

"Eiropas Komisijas, Latvijas un Igaunijas ekspertu vērtējumā ir iespējams plānotās sinhronizācijas termiņu paātrināt par apmēram gadu salīdzinājumā ar iepriekš nolemto," teica Tatars, piebilstot, ka ātrāka sinhronizācija būs iespējama, ja ātrāk tiks pabeigts trešais elektrības starpsavienojums starp Igauniju un Latviju.

Tikšanās laikā Briselē netikta panākta nekāda vienošanās, bet tiks izstrādāta detalizētāka vienošanās, kuru apspriest jūlija beigās varētu politiskā līmenī.

"Tikšanās laikā Lietuva apliecināja, ka neplāno vienatnē savu elektrības sistēmu no BRELL loka atslēgt un sinhronizācija ar kontinentālo Eiropu var veikt tikai kopā ar pārejām Baltijas valstīm," klāstīja Igaunijas amatpersona.

Jau vēstīts, ka Lietuvas pārvades sistēmu operatora "Litgrid" vadītājs Roks Masjulis šonedēļ apsūdzēja Igaunijas pārvades tīklu operatora "Elering" vadību par nevēlēšanos veikt desinhronizāciju no Krievijas elektroapgādes tīkla drīzāk, sakot, ka tā ir ieinteresēta darīt visu, lai to kavētu.

Savukārt "Elering" uzstāj, ka savienošanās ar Krievijas elektrības sistēmu līdz plānotajai sinhronizācijai nekādi neapdraud Igaunijas piegāžu drošību, bet riskus palielinātu sasteigta desinhronizācija no Krievijas tīkla.

2019.gadā visas trīs Baltijas valstis vienojās 2026.gadā desinhronizēt savus elektropārvades tīklus no Krievijas elektrotīkla. Tomēr Lietuva vēlas to izdarīt jau nākamgad, lai gan abas pārējās Baltijas valstis ir skeptiskas.

Pašlaik Baltijas valstu elektroapgādes sistēmas ietilpst Krievijas elektroapgādes sistēmā IPS/UPS jeb tā dēvētajā BRELL lokā, kas rada gan ģeopolitiskus, gan enerģijas drošības riskus, jo Krievija kontrolē apgādes sistēmas frekvenci un var ietekmēt Baltijas valstu elektroapgādes sistēmas darbību.

Eiropas Komisijas vērtējumā Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācija ir politiska un finansiāla prioritāte, kuras īstenošanai piešķirti vairāk nekā 1,2 miljardi eiro.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Pasaule Mercs: Vācijā ir vērojams importēts antisemītisms

Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs atzinis, ka migrantu skaita pieauguma dēļ pēdējo gadu laikā Vācijā ir vērojams importēts antisemītisms.

Pasaule Tramps pēc publiskā strīda nevēlas runāt ar Masku

ASV prezidents Donalds Tramps piektdien intervijā telekanālam ABC atzina, ka nav īpaši ieinteresēts sarunāties ar miljardieri Īlonu Masku, nostāju paužot pēc skaļā un publiskā strīda, kas abu neseno sabiedroto starpā izvērsies pēdējo dienu laikā.

Pasaule Vācijas eksportam aprīlī straujāks kritums par prognozēto

Vācijas eksporta apjoms aprīlī salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi samazinājies par 1,7%, līdz ar to reģistrēts straujāks kritums, nekā prognozēts, piektdien ziņo valsts statistikas birojs.

Pasaule Nav pamata domāt par radikālām izmaiņām Polijas ārpolitikas pamatnostādnēs

Līdz ar jaunā Polijas prezidenta Karola Navrocka ievēlēšanu nav pamats domāt par radikālām izmaiņām valsts ārpolitikas pamatnostādnēs, tādu viedokli aģentūrai LETA pauda bijušais Latvijas vēstnieks Polijā un Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) vecākais pētnieks Einars Semanis.

Lasiet arī

Sabiedrība Rīgas zooloģiskā dārza apmeklētāju skaits pērn samazinājies par 22 632 cilvēkiem

Rīgas Nacionālo zooloģisko dārzu pērn apmeklējuši par 22 632 cilvēkiem mazāk nekā 2023.gadā, liecina uzņēmuma gada pārskatā iekļautā informācija.

Ekonomika Aptauja: Trešdaļai iedzīvotāju galvenais šķērslis mājokļa iegādē ir augsta cena

Trešdaļai jeb 32% Latvijas iedzīvotāju galvenais šķērslis mājokļa iegādē ir augstas nekustamā īpašuma cenas, aģentūru LETA informēja "Luminor Bank" pārstāvji, atsaucoties uz veikto aptauju.

Sabiedrība Svētdiena būs mākoņaina un līdz +21 grādam silta

Svētdiena būs mākoņaina, bet brīžiem debesis skaidrosies, gaisam iesilstot līdz +16...+21 grādam, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra prognozes.