• Aldis,
  • Aldris,
  • Alfons
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Polijas-Lietuvas gāzes starpsavienojumā, iespējams, izmantoti krievijas elementi

Teksta izmērs Aa Aa
Pasaule
LETA 16:59, 05.06.2023


Pērn maijā atklātā stratēģiski nozīmīgā Polijas un Lietuvas gāzes starpsavienojuma (GIPL) būvniecībā varētu būt izmantota Krievijā ražota armatūra, kuru piegādājis Latvijā reģistrēts uzņēmums, liecina Lietuvas ziņu portāla "15min.lt" sadarbībā ar pētnieciskās žurnālistikas centriem Polijā, Latvijā un Rumānijā veiktais pētījums.


Foto: F64

Pirms nepilna gada prokuratūra Lietuvā sāka pirmstiesas izmeklēšanu un projekta līgumslēdzējas puses - Lietuvas valstij piederošais dabasgāzes pārvaldes sistēmas operators "Amber Grid" un tā akcionārs "Epso-G" - izstrādā krīzes pārvaldības plānus, ziņo "15.min.lt".

Žurnālistu izpētē atklāts, ka ģenerāluzņēmējs - Lietuvas cauruļvadu būves uzņēmums "Alvora" - parakstīja līgumu ar Šveicē reģistrēto kompāniju, kuras nosaukums tolaik bija "Global Pipe Trade", bet tagad ir "ChelPipe International". Uzņēmums ir daļa no Krievijas "ChelPipe Group", kas atbalsta Krievijas militāro infrastruktūru. Pēc tam, kad atklājās šis fakts, "Amber Grid" deva rīkojumu armatūru iepirkt no ražotājiem Eiropā.

"Alvora" bijušais projekta partneris 2021.gadā "Šiauliu dujotiekio statyba" informēja "Amber Grid" par iespējamu armatūras dokumentu viltošanu, izsakot aizdomas, ka "Alvora" varētu būt izmantojusi "ChelPipe" armatūru ar viltotiem Polijas un Rumānijas ražotāju sertifikātiem. "Alvora" gan tādas aizdomas noliedz.

Runa esot par 158 armatūras elementiem 300 000 eiro vērtībā. "Alvora" tos iepirka un izmantoja GIPL montāžā 2020.gadā. Armatūras ražotājs esot Polijas "Tasta Armatura of Poland" un Rumānijas "Sara SRL". "Tasta Armatura" produkciju cauruļvada būvniecībai pārdeva Latvijas uzņēmums "Conti Chemicals", kura sertifikāti "Polijas Tasta" un Rumānijas "Sara SRL" produkcijai tiek apšaubīti.

"Šiauliu dujotiekio statyba" apgalvo, ka tās rīcībā ir pierādījumi, ka nedz "Tasta Armatura", nedz "Sara SRL" nevarēja saražot atsevišķus armatūras elementus, kas izmantoti GIPL būvniecībā, jo nav akreditēti tādu detaļu ražošanai.

Lietuvas uzņēmums uzstāj, ka patiesībā šos armatūras elementus ražoja Čeļabinskas rūpnīca "Eterno", kas ir daļa no "ChelPipe" grupas. "Šiauliu dujotiekio statyba" rīcībā ir "Eterno" produktu sertifikāti un rasējumi, kas atbilst Eiropas kvalitātes sertifikātiem.

Pēc informācijas saņemšanas no "Šiauliu dujotiekio statyba" par "Tasta Armatura" sertifikātu neatbilstību, Polijas tehniskās uzraudzības dienests UDT sāka izmeklēšanu un apturēja vairākas kompānijai izsniegtās akreditācijas.

"Šiauliu dujotiekio statyba" uzstāj, ka GIPL izmantotā armatūra ir šaubīgas izcelsmes un kvalitātes, tādēļ būtu nomaināma.

"Amber Grid" atbildēs "15min.lt" pauda, ka Viļņas apgabala prokuratūra ir sākusi pirmstiesas izmeklēšanu par daļu GIPL izmantoto armatūras elementu. Kompānija esot vērsusies prokuratūrā tajā pašā dienā saistībā ar "iekšējo izmeklēšanu un informācijas izvērtējumu".

Iepriekš "Amber Grid" apliecināja, ka pērn februārī-martā veiktā iekšējā izmeklēšanā noskaidrots, ka GIPL būvniecībā izmantotās detaļas atbilst skicēm un tiesību normām. Tāpat uzņēmums uzsvēra, ka Eiropas Savienības valstu uzņēmumi ir apstiprinājuši, ka ir ražojuši detaļas cauruļvadam un savu sertifikātu autentiskumu, jo arī esot apliecinājušas armatūras ķīmiskā sastāva pārbaudes.

Jau vēstīts, ka pērn 5.maijā tika atklāts Polijas-Lietuvas gāzesvadu starpsavienojums.

508 kilometrus garais gāzesvads savieno Lietuvu, pārējās Baltijas valstis un Somiju ar Eiropas Savienības (ES) gāzes tirgu. Lietuvā cauruļvada garums ir 165 kilometri, bet Polijā - 343 kilometri.

"Firmas.lv" informācija liecina, ka SIA "Conti Chemical Company" reģistrēta 1994.gadā, un tās pamatkapitāls ir 2840 eiro. Uzņēmuma apgrozījums 2022.gadā bija 2,45 miljoni eiro, kas ir teju divas reizes vairāk nekā gadu iepriekš, kā arī kompānija strādāja ar 56 150 eiro peļņu pretstatā zaudējumiem 2021.gadā. "Conti Chemicical Company" kapitālā 55% pieder Smuilam Antokolam, 30% - Arkādijam Koganam, bet 15% - Viktoram Brodam.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Pasaule Putins dod mājienu par iespējamiem triecieniem Rietumvalstīm

Krievijas diktators Vladimirs Putins ceturtdien paziņoja, ka bruņotajam konfliktam Ukrainā ir "globāla" kara pazīmes, un deva mājienu par iespējamiem Krievijas triecieniem Rietumvalstīm.

Pasaule «Mercedes-Benz» iecerējis vērienīgu izmaksu samazināšanu

Vācijas autobūves uzņēmums "Mercedes-Benz" ceturtdien paziņoja, ka plāno īstenot ievērojamus izmaksu samazinājumus, ņemot vērā sarežģījumus autoražošanas nozarē.

Pasaule Borels: Visām ES dalībvalstīm ir jāpilda SKT orderi

Visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm ir jāpilda Starptautiskās krimināltiesas (SKT) izdotie aizturēšanas orderi, jo tās ir šīs tiesas locekles, ceturtdien sacīja ES augstais ārlietu pārstāvis Žuzeps Borels.

Pasaule Lietuvas Seims apstiprina Palucku premjera amatā

Lietuvas Seims ceturtdien apstiprināja sociāldemokrātu politiķi Gintautu Palucku premjerministra amatā.

Lasiet arī

Sabiedrība Valsts kancelejā apvienos departamentus; protestā darbinieki amatus pametīs

Valsts kancelejas direktors nolēmis apvienot Komunikācijas departamentu un Stratēģiskās komunikācijas departamentu, plānojot, ka darbu neviens nezaudēs, tomēr, izmaiņām nepiekrītot, daļa cilvēku darbu atstās, aģentūrai LETA sacīja Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs.

Pasaule  Evika Siliņa: "Rail Baltica" ir nozīmīgs militārās mobilitātes projekts

Baltijas Ministru padomes Premjerministru sanāksmē Ministru prezidente Evika Siliņa ar Lietuvas un Igaunijas premjeriem vienojusies par kopīgu koordināciju "Rail Baltica" jautājumos, lai nodrošinātu projektam nepieciešamo finansējumu un iedzīvotāji pēc iespējas ātrāk varētu sākt izmantot "Rail Baltica" dzelzceļa trasi.

Sabiedrība Inese Lībiņa-Egnere: Rīgā jāpanāk progress Īpašā tribunāla izveidē

Šodien Rīgā notiek starptautiska sanāksme, kurā tiek izstrādāti tiesiski mehānismi, lai izveidotu Īpašo tribunālu agresijas noziegumam pret Ukrainu.

Ekonomika Latvijas uzņēmumi par pamatkapitālu maksās ar kriptovalūtu (+VIDEO)

Ir paredzēts noteikt prasību, ka kriptoaktīvi jāiegulda nevis t.s. "privātajos makos", bet sadalītās virsgrāmatas adresē.