Indonēzijai ir miera plāns Krievijas kara Ukrainā izbeigšanai

"Aicinu Krieviju un Ukrainu nekavējoties pārtraukt karadarbību," sacīja Prabovo Subianto, piebilstot, ka vairāk nekā 15 mēnešus ilgušais karš Ukrainā būtiski ietekmējis Āzijas valstu ekonomiku un pārtikas piegādes.

Runā aizsardzības samitā "Shangri-La Dialogue" Indonēzijas aizsardzības ministrs ierosināja pamieru "pašreizējās pozīcijās" un demilitarizētās zonas izveidi, kuru garantēs novērotāji un Apvienoto Nāciju Organizācijas miera uzturēšanas spēki.

Tāpat viņš ierosināja, ka ANO varētu organizēt "referendumu strīdus teritorijās".

"Indonēzija ir gatava nodrošināt vienības iespējamai ANO miera uzturēšanas operācijai," solīja ministrs.

Indonēzija, kas cenšas īstenot neitrālu ārpolitiku, jau iepriekš ir centusies kļūt par vidutāju starp Ukrainu un Krieviju. Indonēzijas prezidents Džoko Vidodo pērn apmeklēja gan Kijivu, gan Maskavu, un kā G20 prezidējošā valsts aicināja G20 valstu līderus "izbeigt karu".

Tomēr aizsardzības ministra piedāvātais risinājums sestdien izpelnījās kritiku.

Eiropas Savienības augstais ārlietu pārstāvis Žuzeps Borels uzsvēra, ka mieru Ukrainā vajag panākt ar taisnīgiem nosacījumiem.

Uz to Subianto pacēla balsi un aicināja pajautāt "indonēziešiem, cik reizes viņu valstī ir iebrukts". "Suverenitātes pārkāpumi nenotiek tikai Eiropā," viņš uzsvēra, piebilstot, ka viņš nesaka, kuram ir taisnība un kuram nē, tikai piedāvā plānu konflikta atrisināšanai.

Indonēzija ir atbalstījusi ANO rezolūciju, ar kuru tiek nosodīta Krievija par iebrukumu Ukrainā, tomēr ekonomiskās sankcijas pret Maskavu Indonēzija nav noteikusi.

Savu miera plānu ir prezentējusi arī Ķīna. Virspusējo ierosinājumu sarakstu Eiropas Savienības politiķi vērtē skeptiski.

Pekina uzstāj, ka ir neitrāla šajā konfliktā, lai gan tiek kritizēta par atteikšanos skaidri nosodīt Krievijas iebrukumu kaimiņvalstī.

Tikmēr ASV un Rietumu sabiedrotie Ukrainai pēdējā gandrīz pusotra gada laikā piegādājuši ieročus un cita veida palīdzību vairāku miljardu eiro vērtībā.