Armēnija un Azerbaidžāna vienojušās par teritoriālās vienotības atzīšanu

Uz šī pamata valstis "labi virzās" uz attiecību noregulēšanas pusi, sacīja premjers.

Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs savukārt norādīja, ka Baku nav teritoriālu pretenziju pret Armēniju.

Valstīm ir iespēja tuvoties miera līgumam, "ņemot vērā, ka Armēnija Karabahu atzinusi par Azerbaidžānas daļu", sacīja Alijevs.

Vēl pirms šiem paziņojumiem Pašinjans preses konferencē Erevānā paziņoja, ka atzīst Azerbaidžānas, kurā ietilpst Kalnu Karabaha, teritoriālo integritāti ar nosacījumu, ka tiek garantēta armēņu iedzīvotāju drošība.

Alijevs arī norādīja, ka ir nopietni priekšnosacījumi attiecību normalizācijai, ņemot vērā, ka gan Armēnija, gan Azerbaidžāna atzinušas otras teritoriālo vienotību.

Sagaidāms, ka ceturtdien notiks Armēnijas un Azerbaidžānas līderu sarunas ar Krievijas prezidenta starpniecību.

Kalnu Karabaha, kas padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma ir "de facto" neatkarīga armēņu republika. Kaut arī kopš PSRS sabrukuma Azerbaidžāna nekontrolē Kalnu Karabahu, tā šo armēņu apdzīvoto reģionu uzskata par savu teritoriju. Arī starptautiskā sabiedrība uzskata Kalnu Karabahu par Azerbaidžānas sastāvdaļu, un neviena valsts nav atzinusi šī reģiona neatkarību.

Neatkarību Kalnu Karabaha pasludināja 1991.gadā. Tās atdalīšanās no Azerbaidžānas izraisīja karu starp Azerbaidžānu un Armēniju. Karā dzīvību zaudēja aptuveni 35 000 cilvēku, bet vairāk nekā miljons abās valstīs bija spiesti pamest savas dzīvesvietas.

2020.gada septembrī Armēnijas un Azerbaidžānas starpā atkal uzliesmoja karadarbība, kurā dzīvību zaudēja aptuveni 6500 cilvēku.

Karadarbība ilga sešas nedēļas un beidzās 2020.gada 9.novembrī, kad Armēnija un Azerbaidžāna ar Krievijas starpniecību noslēdza vienošanos par uguns pārtraukšanu.