Nikaragvas parlaments slēdz Sarkanā Krusta organizāciju

Nacionālā asambleja, kas ir lojāla kreisā prezidenta Daniela Ortegas valdošajai partijai, vienprātīgi pieņēma rezolūciju par Nikaragvas Sarkanā Krusta slēgšanu.

Ortegas valdība, kas ir pakļauta ANO sankcijām par autoritārām darbībām, pēdējā laikā ir nonākusi konfliktos ar Romas katoļu baznīcu, Eiropas Savienību un citām institūcijām, kas cēlušas trauksmi par tiesību pārkāpumiem Nikaragvā.

Nikaragvā ir apcietināti simtiem režīma kritiķu, tai skaitā vairāki potenciālie Ortegas sāncenši, kas tika ieslodzīti pirms 2021.gada prezidenta vēlēšanām.

Kopš 2020.gada Nikaragvā ir aizliegts darboties vairāk nekā 2000 apvienībām, nevalstiskām organizācijām un darba devēju savienībām.

Parlamenta trešdien pieņemtā rezolūcija atceļ 1958.gada dekrētu par Nikaragvas Sarkanā Krusta izveidošanu un pilnvaro tā vietā izveidot jaunu "decentralizētu autonomu juridisko personu", kas piesaistīta Veselības ministrijai.

Rezolūcija arī pilnvaro konfiscēt visus Nikaragvas Sarkanā Krusta aktīvus, nododot to pārvaldīšanu jaunajai juridiskajai personai.

Pieņemtā rezolūcija ir galīga un tai nav nepieciešama tālāka apstiprināšana.

Nikaragvas parlamentārieši apsūdzēja Sarkanā Krusta organizāciju, ka tā pārkāpusi politisko neitralitāti, kas tika pieprasīta no humānās palīdzības organizācijām pēc 2018.gada protestiem, kuriem sekoja vardarbīgu represiju kampaņa.

Šo protestu apspiešanas laikā gāja bojā vairāk nekā 350 cilvēku, simtiem tika ieslodzīti cietumos, un vairāk nekā 100 000 devās trimdā.

Ortegas valdība raksturoja šos protestus kā daļu no apvērsuma plāna, kuru opozīcija esot organizējusi ar ASV atbalstu.