Šveice, kas nav Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts, ir sekojusi bloka piemēram, nosakot sankcijas pret Maskavu, bet tā līdz šim ir izrādījusi mazāku elastību attiecībā uz savu stingro militāro neitralitāti.
Neskatoties uz Kijivas un tās sabiedroto spiedienu, Šveice līdz šim ir atteikusies ļaut valstīm, kuru rīcībā ir Šveicē ražoti ieroči, reeksportēt tos uz Ukrainu.
Līdz šim Šveice ir noraidījusi lūgumus no Vācijas, Spānijas un Dānijas, norādot uz Šveices Kara materiālu likumu, kas aizliedz jebkādu reeksportu, ja saņēmējvalsts atrodas starptautiskā bruņotā konfliktā.
Taču trešdien publiskotā aptauja liecina, ka 50% šveiciešu atbalstītu šī likuma mīkstināšanu un reeksporta atļaušanu uz Ukrainu, bet 46% neatbalstītu.
Aptauja tika veikta februārī un tajā piedalījās gandrīz 28 000 cilvēku.
Aptauja liecina, ka Šveicē ražoto ieroču reeksportu gatavi atbalstīt cilvēki ar dažādiem politiskajiem uzskatiem, izņemot tos, kuri atbalsta labējo populistisko Šveices Tautas partiju.
Parlamentā ierosinātas vairākas iniciatīvas, lai atvieglotu reeksporta noteikumus un trešās valstis varētu pārvest uz Ukrainu Šveicē ražotos ieročus. Taču tuvākajos mēnešos neviens lēmums šajā jautājumā nav gaidāms.
Apvienība "Pro Suisse", kas enerģiski aizstāv Šveices neitralitātes principus, paziņojusi, ka prasīs referendumu, ja parlaments tomēr izvēlēsies grozīt minēto likumu.
Tikmēr Šveices ieroču rūpniecība ļoti vēlas šādas izmaiņas, brīdinot, ka bez elastīgākas pieejas valstis var meklēt sev citus ieroču piegādātājus.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri