• Ikars
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


«...Lai iesaldētos aktīvus novirza Ukrainas atjaunošanai», - Egils Levits

Teksta izmērs Aa Aa
Pasaule
VS.LV 16:48, 01.02.2023


LR Prezidenta paziņojums pēc tikšanās ar Polijas kolēģi.



Šodien oficiālā vizītē Latvijā ieradās Polijas prezidents Andžejs Duda. Pēc tikšanās Rīgas pilī Valsts prezidents Egils Levits uzrunājot medijus, sacīja: «… Mēs, latviešu un poļu tautas, 1980.gadu beigās/1990.gadu sākumā kopā atguvām brīvību, kopā iestājāmies Eiropas Savienībā un NATO. Šis kopīgais ceļš mūs ir saliedējis, tāpēc mums ir līdzīgi vai pat vienādi uzskati visos svarīgākajos Eiropas un pasaules jautājumos.

Mums vienmēr ir līdzīga izpratne arī par drošības jautājumiem, un šodien mūsu sarunā drošība bija galvenais temats.

Mēs runājām par to, kā varam turpināt palīdzēt Ukrainai cīņā par valstiskumu, neatkarību un brīvību, jo vienlaikus ukraiņi cīnās arī par mums - par Latviju, par Poliju, par Eiropu un par visu Rietumu pasauli. Tas mums liek darīt visu iespējamo, lai palīdzētu Ukrainai uzvarēt šo cīņu.

Karš ir ieildzis tādēļ, ka Krievijas aprēķins dažās dienās vai nedēļās uzvarēt Ukrainu ir izgāzies. Tas ir ieildzis līdz ar Ukrainas tautas varonību un atbalstu, ko sniedz Latvija, Polija un visas pārējās brīvās valstis. Palīdzība ir jāturpina.
Bijām vienisprātis, ka ir nepieciešams saukt pie atbildības tos, kuri šo karu ir izraisījuši. Vienojāmies, ka Polija un Latvija starptautiskajos forumos virzīs ideju par starptautiska tribunāla izveidošanu agresijas nozieguma izmeklēšanai. Iespējams, ANO paspārnē, taču iespējami arī citi varianti”.

Prezidenti vienojās par to, ka ir kopīgi jāstrādā, lai iesaldētos Krievijas aktīvus varētu novirzīt Ukrainas atjaunošanai.

Tikšanās laikā tika parakstītā Latvijas-Polijas izglītības un kultūras sadarbības programma, kas apstiprina arī poļu skolu turpmāko darbību Latvijā.

“Poļu kopiena ir ļoti aktīva Latvijas mazākumtautību kopiena, tā ir lojāla Latvijai un integrēta mūsu valstī, vienlaikus saglabājot savu kulturālo identitāti un saites ar Poliju. Mēs - Polija, Latvija, Lietuva un Igaunija - kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā lielā mērā esam virzījušas un veidojušas Eiropas Savienības un NATO darba kārtību, jo mēs, domāju, vislabāk saprotam, kurā pusē ir taisnība," - teica Egils Levits.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Pasaule Ziedojumu izsīkuma dēļ darbību izbeidz Igaunijas organizācija «Slava Ukraini»

Igaunijas bezpeļņas organizācija "Slava Ukraini", kas dibināta 2022.gadā, lai ar ziedojumiem sniegtu brīvprātīgo palīdzību Ukrainas bruņotajiem spēkiem, ceturtdien paziņoja, ka izbeidz savu darbību finanšu resursu trūkuma dēļ.

Pasaule Argentīnu piemeklē plašs transporta darbinieku streiks

Argentīnu trešdien paralizēja plašs transporta darbinieku streiks, kura dalībnieki protestēja pret valsts prezidenta Havjera Mileja taupības politiku.

Pasaule Ziemeļkoreja izšauj starpkontinentālo ballistisko raķeti

Ziemeļkoreja ceturtdien paziņoja, ka tā izmēģinājusi vienu no savām jaudīgākajām starpkontinentālajām ballistiskajām raķetēm.

Pasaule Krievijai apšaudot Harkivu, nogalināts viens un ievainoti 29 cilvēki

Krievija trešdien apšaudīja ēku Ukrainas pilsētā Harkivā, nogalinot vienu un ievainojot vismaz 29 cilvēkus, paziņoja varas iestādes.

Lasiet arī

Pasaule Latvijas militārais atbalsts Ukrainai šogad un nākamos gados ir 0,25% no IKP

Ministru prezidente Evika Siliņa ceturtdien, 12.septembrī, tikās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, ar kuru apsprieda kopīgu rīcību ceļā uz Ukrainas uzvaru un taisnīgu mieru.

Sabiedrība Urzula fon der Leiena šodien apmeklēja Rīgas Stradiņa universitāti

Eirokomisijas prezidente viesojas Rīgā, kā Eiropas Tautas partijas līdere.

Pasaule Latvija ir gatava atbalstīt Ukrainu militāri un finansiāli līdz tās uzvarai

Aprīlī paredzēta jauna militārās palīdzības pakotne Ukrainai. No Nacionālo bruņoto spēku rezervēm ir plānots ziedot materiāltehniskos līdzekļus, tostarp bruņojumu un munīciju 22,2 miljonu eiro vērtībā.

Pasaule Kariņš dodas pie Blinkena

Ārlietu ministrs darba vizītē apmeklēs ASV.