Polija un Lietuva prasa ES sankcijas pret Krievijas kodolenerģijas sektoru

Polija un Lietuva ierosinās ES aizliegt arī citus Krievijas propagandas medijus un atslēgt atlikušās Krievijas bankas no SWIFT maksājumu sistēmas, atklājuši diplomāti, kuri vēlējās palikt anonīmi.

"Arvien grūtāk un grūtāk ir panākt nepieciešamo vienprātību ES, lai ieviestu jaunas sankcijas. Tomēr mēs ierosināsim vērienīgu jaunu [sankciju] paketi," izteicies viens no diplomātiem.

Diplomāti norādījuši, ka desmitajai ES sankciju paketei būtu jābūt gatavai līdz 24.februārim, kad aprit gadskārta kopš Krievija uzsāka atkārtoto iebrukumu Ukrainā.

Polijas un Lietuvas diplomāti vēlas jaunas sankcijas arī pret Krievijas sabiedroto Baltkrieviju, kurai nepilnības sankciju režīmā ļāvušas apiet Eiropas sankcijas pret Maskavu preču, tai skaitā mēbeļu, tirdzniecībā.

Arī Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena šomēnes paziņoja, ka ES piemēros sankcijas Baltkrievijai par Krievijas atbalstīšanu karā pret Ukrainu.

Ukraina jau ir aicinājusi ES iekļaut Krievijas atomenerģijas uzņēmumu "Rosatom" nākamajā sankciju paketē, bet pret to līdz šim iebildusi Ungārija un dažas citas valstis.

Ungārijā ir četri "Rosatom" būvēti kodolreaktori un plānota vēl divu būvniecība, ko arī gatavojas veikt "Rosatom".

Polijas un Lietuvas diplomāti ierosinājuši piemērot sankcijas "Rosatom" un/vai tā vadībai un pēc tam samazināt Eiropas Savienībā sadarbību ar Krievijas kodolenerģijas sektoru.

Saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā ES ir piemērojusi sankcijas aptuveni 1300 cilvēkiem, kā arī 120 iestādēm un uzņēmumiem. Sankcijām pakļauta arī Krievijas tirdzniecības, transporta un enerģētikas nozare, kā arī mediji un aizsardzības sektors.

Diplomāti atklājuši, ka vēlreiz mēģinās pārtraukt Beļģijas dimantu tirdzniecību ar Krieviju un paplašināt aizliegumu tirdzniecībai ar precēm, ko Krievija var izmantot militāriem mērķiem.