Miris bijušais pāvests Benedikts XVI

"Ar skumjām jums paziņoju, ka pāvests emeritus Benedikts XVI aizgājis šodien plkst.9.34 Vatikāna Baznīcas mātes (Mater Ecclesiae) klosterī," teikts Svētā Krēsla preses sekretāra Mateo Bruni paziņojumā.

Vēlāk viņš žurnālistiem pavēstīja, ka Benedikta bēres paredzētas ceturtdien, 5.janvārī, un ka bēru ceremoniju Svētā Pētera laukumā vadīs pašreizējais pāvests Francisks.

No pirmdienas būs iespējams atvadīties no bijušā pāvests Svētā Pētera Bazilikā, kur būs novietotas viņa iezārkotās mirstīgās atliekas.

1927.gada 16.aprīlī Bavārijā dzimušais Jozefs Racingers par pāvestu tika ievēlēts 2005.gada 19.aprīlī, nomainot Svētajā Krēslā Jāni Pāvilu II. Kļūstot par pāvestu, viņš izvēlējās Benedikta vārdu, lai tādējādi godinātu Nursijas Benediktu, kurš V gadsimtā dibinājis Eiropas pirmo mūku ordeni.

Benedikts kļuva par pirmo vācieti pāvesta amatā pēdējo 480 gadu laikā.

Taču tikai astoņus gadus vēlāk, 2013.gada 28.februārī, viņš kļuva par pirmo Romas katoļu baznīcas galvu pēdējo 600 gadu laikā, kas atkāpies no šī amata. Pēdējais šāds precedents tika piedzīvots 1415.gadā.

Savu atkāpšanos Benedikts pamatoja ar vājo veselību, kas liedz darīt tik atbildīgu darbu. Vēlāk viņš atzinis, ka savu ievēlēšanu par katoļu baznīcas galvu uztvēris kā "giljotinēšanu".

Par viņa pēcteci tika ievēlēts Buenosairesas arhibīskaps Horhe Mario Bergoljo, kas pieņēma Franciska vārdu.

Kopš savas atkāpšanās Benedikts dzīvoja nosacītā izolācijā Vatikāna Baznīcas mātes klosterī.

Par Benedikta veselības stāvokļa nopietnu pasliktināšanos kļuva zināms trešdien, kad Francisks paziņoja, ka viņa priekštecis ir "ļoti slims".

Vatikāns bijis ļoti skops savos paziņojumos, aprakstot Benedikta slimības raksturu, un vienīgi norādījis, ka viņa veselības stāvokļa pasliktināšanās saistīta ar lielo vecumu.

Pirms nonākšanas Svētajā Krēslā Benedikts ieņēma Vatikāna Ticības doktrīnas kongregācijas vadītāja amatu un savu konservatīvo uzskatu dēļ bija izpelnījās palamu "Dieva rotveilers".

Arī sava pontifikāta laikā Benedikts turpināja sava priekšteča Jāņa Pāvila II konservatīvo kursu un iestājās pret katoļu baznīcas viedokļa modernizāciju tādos jautājumos kā dzimstības kontrole, aborti un klēra celibāts.

Tādējādi viņš ieguva daudz nelabvēļu, īpaši Eiropā, un pat dzimtajā Vācijā viņa popularitāte mazinājās.

Viņa potifikātu aizēnoja arī skandāli, ko izraisīja katoļu priesteru pieļautā bērnu seksuālā izmantošana, kas visā pasaulē katoļu baznīcā radīja dziļu krīzi.

Taču arī pēc savas atkāpšanās Benedikts turpināja izteikties baznīcai svarīgos jautājumos, gan sniedzot intervijas, gan publicējot rakstus un grāmatas.

Vēl 2020.gadā viņš izteica iebildumus pret celibāta atcelšanu, bet gadu iepriekš norādīja, ka bērnu seksuālās izmantošanas skandālos, kas skāruši baznīcu, vainojama pagājušā gadsimta sešdesmito gadu seksuālā revolūcija un ticības sabrukums Rietumos.

Neskatoties uz sabiedrības visai pretrunīgo attieksmi pret Benediktu, visi pasaules līderi steiguši paust savu atzinību bijušajam pāvestam.

Vācijas kanclers Olafs Šolcs izteicies, ka Benedikts bijis "formatīva figūra katoļu baznīcā" un "gudrs teologs".

Savukārt Itālijas premjerministre Džordža Meloni norādījusi, ka viņš bijis "ticības un saprāta milzis" un "liela vēsturiska figūra".