Krievija nosūta savus karavīrus uz Kalnu Karabahu

Saskaņā ar vienošanos pamiers stājās spēkā pusnaktī pēc Maskavas laika.

Starptautiskā sabiedrība uzskata Kalnu Karabahu par Azerbaidžānas daļu, bet to apdzīvo armēņi un līdz nesenam laikam pilnībā kontrolēja armēņu spēki.

Karadarbība starp armēņiem un Azerbaidžānas armiju sākās 27.septembrī, un Azerbaidžānas spēki guvuši virsroku.

Saskaņā ar pamiera vienošanos Azerbaidžāna varēs paturēt visas sagrābtās teritorijas, tostarp reģiona otro lielāko pilsētu Šušu, un armēņu spēkiem līdz 1.decembrim jānodod Azerbaidžānai kontrole par vēl citām teritorijām.

Krievas miera uzturētāji paliks Kalnu Karabahā vismaz piecus gadus un tiks izvietoti gar karojošo pušu kontakta līniju Kalnu Karabahā un gar Lačinas koridoru, kas savieno Kalnu Karabahu ar Armēniju.

Šajos miera spēkos būs 1960 karavīri, 90 bruņutransportieri, 380 automobiļu un īpašās tehnikas vienības, pavēstīja Krievijas Aizsardzības ministrija. Krievijas miera spēku operācijas štābs būs bāzēts Stepanakertā.

Krievijas Aizsardzības ministrija ziņo, ka jau sākusi karavīru sūtīšanu uz Kalnu Karabahu.

Vienošanās par karadarbības izbeigšanu Kalnu Karabahā, visticamāk, kalpos par zīmi, ka Krievija joprojām ir ietekmīgākais spēks reģionā, ko uzskata par savu spēles laukumu, lai gan Turcijas iesaistīšanās apmērs joprojām nav skaidrs un Ankaras intereses reģionā ir ievērojami pieaugušas.

Turcija stingri atbalstīja Azerbaidžānu, kamēr Krievijai ir aizsardzības līgums ar Armēniju un militārā bāze šajā valstī.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņojis, ka cilvēki, kas karadarbības dēļ bija spiesti pamest savas mājas, tagad varēs atgriezties Kalnu Karabahā un karojošās puses veiks gūstekņu un bojāgājušo apmaiņu. Ar Krievijas robežsargu palīdzību reģionā tiks atjaunotas arī transporta un ekonomiskās saites.

"Mēs darbojamies, pamatojoties uz pieņēmumu, ka vienošanās radīs nepieciešamos apstākļus ilgtermiņa un pilnvērtīgam krīzes noregulējumam Kalnu Karabahā," izteicies Putins.