Latviski tulkots slavenais franču domātājs Žils Delēzs

Ceturtdien, 8.maijā, plkst.18.30-20.00 Latvijas Universitātē, Aspazijas bulvārī 5, 510. auditorijā aicinām uz sarunu par Žila Delēza divsējumu darba Kino 1. Kustībtēls (2023) un Kino 2. Laiktēls (2024), Rīga: Aminori, tulkojumu latviešu valodā. Piedalīsies: tulkotāja Dace Līdumniece, grāmatu zinātniskais redaktors Andrejs Balodis, kinorežisors Jānis Putniņš, filozofe Anne Sauka. Sarunu vadīs filozofe Zane Ozola.

Žils Delēzs (1925-1995) ir viens no nozīmīgākajiem 20. gs. otrās puses filozofiem, kura tekstu un ideju ietekmes tālu pārsniedz filozofijas jomu, iesniedzoties humanitāro, sociālo, kultūras un mākslas zinātņu laukos. Filozofa atzītākie darbi sarakstīti kopā ar Feliksu Gvatarī (1930-1992): Atšķirība un atkārtošanās (1968), Kapitālisms un šizofrēnija (1972), Kapitālisms un šizofrēnija 2. Tūkstoš plato (1980), tos raksturo eksperimentāls stils un nevaldāma vitalitāte. Delēza grāmatas "Kino 1. Kustībtēls" un "Kino 2. Laiktēls", kas pieder pie viņa vēlīnā mantojuma, tiek publicētas Parīzē, attiecīgi 1983. un 1985.gadā, un uzraisa milzu ažiotāžu.

Delēza filozofija ir konceptuāla un radoša prakse, kas pastāvīgi tiek lietota, lai meklētu jaunus ceļus domas attīstībā. Viņa pagātnes domātājiem veltītie darbi (Hjūmam, Kantam, Spinozam, Leibnicam, Nīčem, Bergsonam u. c.) iezīmīgi ar to, ka tiecas atbrīvot klasiķus no ierastās un filozofijas vēsturē aprobētās perspektīvas. Kino grāmatās filozofu un tekstu vietā nāk režisori un viņu filmas. Arī šeit Delēzs tiecas piedāvāt neordināras interpretācijas un atrast jaunus izpētes leņķus: "Taču filozofiskā teorija tikpat lielā mērā kā tās priekšmets pati ir prakse. Tā nav abstraktāka par savu priekšmetu. Tā ir konceptu prakse un jāvērtē saistībā ar citām praksēm, ar kurām tā pārklājas. Kino teorija nav "par" kino, bet par konceptiem, kurus kino ierosina un kuri paši ir saistīti ar citiem, citām praksēm atbilstošiem konceptiem, turklāt konceptu praksei kopumā nav nekādas priekšrocības salīdzinājumā ar pārējām, tāpat kā tās nav nevienam priekšmetam salīdzinājumā ar pārējiem."

Sarunā apspriedīsim Delēza filozofijas idejas, ietekmes un izaicinājumus, latviešu valodas piedāvātās iespējas un ierobežojumus, tulkojot sarežģītus filozofiskus tekstus, pārdomāsim Delēza raisītos estētikas un mākslas filozofijas jautājumus, kā arī izvērtēsim Delēza aktualitāti un lietojamību.