Ventspilī atceras izcilus rakstniekus (+VIDEO)

10.septembrī H.Dorbes muzejs aicina uz "Vēstures otrdienu", kas būs veltīta dzejnieces Janas Mores dzīvei un daiļradei. 30.augustā viņai būtu apritējuši 85 gadi.

Jana More (1939-2014) ir piecu dzejoļu krājumu pieaugušajiem un vienas grāmatas bērniem autore. J.Mores dzejas konsultante bija dzejniece Mirdza Ķempe. H. Dorbes muzejā glabājas M. Ķempes vēstules J.Morei. Tajās - ieteikumi, kā izteikt domas dzejas formā, ar kādu latviešu autoru un pasaules klasiķu darbiem iepazīties. Vēstules nereti M. Ķempe parakstīja asprātīgi: konul -tante.

Ķempe ciemojās Ventspilī Liepājas ielas 13. namā pie Moru ģimenes - Janas un viņas vecākiem. Bieži J.Mores un M.Ķempes sabiedrībā uzturējās jaunais komponists un Ventspils Mūzikas skolas pasniedzējs Kārlis Tenne.

J. Mores pirmā publikācija - 1959.gadā žurnālā "Liesma" dzejolis "Runča rudens". To izlasa padomju armijā dienošais liepājnieks Jānis Mihelsons. Ar redakcijas palīdzību viņš uzzina jaunās autores adresi, seko sarakste un drīz vien izveidojās Janas un Jāņa Mihelsonu ģimene.

1991.gadā J.More uzņemta Latvijas Rakstnieku savienībā. Par viņas darbiem literatūrzinātniece Inguna Sekste rakstījusi: "Janas Mores dzejas tematika saistīta ar dzimto Ventspili un jūru. Dominējošā stila iezīmes - piejūras pilsētas kolorīta reālistisks zīmējums, drastiskums un romantiska pacilātība".

J. More bija biežs viesis Dorbes ģimenes mājā. Viņa ciemojās pie rakstnieka gan viena gan kopā ar savu ģimeni - abiem dēlēniem un vīru. Par to liecina ieraksti Dorbes viesu grāmatās.

Par J.Mores dzīvi uzzināt un gūt ieskatu viņas daiļradē varēs Vēstures otrdienā, 10.septembrī, pl. 17.30 rakstnieka Herberta Dorbes muzejā.

H. Dorbes memoriālais muzejs atklāts 1989. gada 19. maijā kā piemiņas zīme Ventspils rakstniekam Herbertam Dorbem (1894–1983), kurš bija aizrautīgs sava novada vēstures pētnieks. Mājas nosaukumu Senču putekļi devusi rakstnieka savāktā etnogrāfisko priekšmetu kolekcija, kuru 1970. gadā rakstnieks dāvināja Ventspils muzejam. Mājas būvniecību, tās nosaukuma rašanos un dārza ierīkošanu H. Dorbe aprakstījis grāmatā "Savu bēniņu direktors".