Dūrmuiža Saldus novadā kļuva par garīgo meklējumu rezidenci (+VIDEO)

No 13. līdz 27.jūlijam kultūras un mākslas portāls Arterritory.com un Galerija-klejotāja EnergART piedāvā mākslas/filosofijas/dabas programmu Dūrmuižā, Blīdenē, kuras ietvaros notiks vides mākslas objektu izstāde "MĀKSLA MEŽĀ, PĻAVĀ UN PIE HORIZONTA" un 17.jūlijā izzinošs procesuāls seminārs trīs daļās "Laiks un tā apturēšana".

Māksla mudina cilvēku domāt, uzdot jautājumus un meklēt atbildes; daba ļauj sajust un pieredzēt. Abās ir negaidītība. Jūs nekad nezināt, kādu dialogu inspirēs skatiens, kas mēģina ietiekties aiz horizonta, pēkšņi pamanījis taureni uz koka mizas vai tērauda instalācijas izliekumu. Mākslai un māksliniekiem piemīt spēja radīt jaunas pasaules, jaunas varbūtības un jaunas iespējas. Saspēlē ar nemitīgā mainībā esošo dabu mākslas darbs iegūst vēl papildus slāņus. Vērotājs - jaunas domas, idejas, sapņus.

Latvijā nav daudz vietu, kur to iespējams piedzīvot. Dūrmuiža Blīdenē ir teritorija, kuras saimnieki Andris un Agita Putāni dzīvo ar pārliecību, ka absolūto harmoniju iespējams sasniegt tieši šo divu jēdzienu savstarpējā integrācijā - mākslā, kas dzīvo saskaņā ar kokiem, pļavām, ūdeņiem, miglu, sauli, lietu un horizontu. Tuvojoties Dūrmuižas teritorijai, virs ceriņiem slejas mākslinieces Evitas Vasiļjevas radītā monumentālā skulptūra "If there is something heavy, there should be something light II. Soliņš "Jūgends" - melanholiski dzejisks un materialitātē smagnēji brutāls - tas ir gluži kā savveida simbols Dūrmuižas enerģētikajai telpai un Arterritory galerijas klejotājas energART vides mākslas projektam, kas būs skatāms no 13. līdz 27.jūlijam.

Tā ietvaros Dūrmuižas teritorijā mākslinieki izveidos savdabīgu mākslas/dabas pastaigu taku, sniedzot iespēju izbaudīt Latvijas vasaru un sajust dabas pilnbriedu caur mākslu kā pieturzīmi. Līdzās jau Dūrmuižā skatāmajām Indriķa Ģelža, Ivara Drulles, Evitas Vasiļjevas, Ievas Bondares skulptūrām, šai izstādē brīvdabā pievienosies Ata Jākobsona, Zanes Haneles Putniņas, Artūra Virtmaņa, Jāņa Mitrēvica, Ģirta Muižnieka, Daiņa Pundura, Heles, Ivetas Gabaliņas, Paulas Zariņas-Zēmanes, Reiņa un Kristas Dzudzilo un tekstu grupas "Orbīta" mākslas darbi.

Šī projekta koncepta balsts ir vēlme atrast mākslas darba un apkārtnes saskares punktu, sniedzot iespēju skatītājam atklāt dabas skaistumu un mākslas valodu. Skatītājam ir jāļaujas, jāvēro un jājūt sevī vēlmi saprast. Jo abi - gan māksla, gan daba, ir ne tikai pasaules, bet arī sevis izzināšanas, piedzīvošanas un pieredzēšanas rīks.

Lektors Kaspars Eihmanis, Taivānas Nacionālās Džendži Universitātes filosofijas doktors. Specializējies budistu filosofijas vēsturē, ķīniešu filosofijas vēsturē un salīdzinošā filosofijā. Konfluences filosofijas tiešsaistes semināra izveidotājs. No 1999. līdz 2014.gadam Latvijas Universitātes Āzijas studiju nodaļas rektors.

Vai laiks ir ārpus mums debesjuma kustībā, sezonu nomaiņā? Vai arī iekšpus: organisma vielmaiņā? Vai arī šķietami gan tur, gan šeit tāpat kā mūsu apziņa? Vai tas saskatāms visu elementu neizbēgamajā entropijā un pastāv neatkarīgi no mums ("laika zobs") vai arī to dzemdē apziņas nemitīgā pulsācija un neapturamā straume? Gan viens, gan otrs skatījums ieved mūs paradoksu sfērā. Savukārt visur esošais pulksteņa mehānisms tirāniski atgādina par laika trūkumu un nepieciešamību laika tecējumu apstādināt. Bet, ja laiks ir iluzors, kā aicina mūs domāt dažas fizikas teorijas, vienīgā iespēja izlauzties no laika valgiem ir to pārvarēt mūsu pašu apziņā.

Šajā lekcijā Kaspars Eihmanis piedāvās jums aplūkot, izmantojot tikai prāta spēju novērot un iztēloties, Indijas un Ķīnas budistu filosofiskajā tradīcijā izkoptu laika sapratnes un transformācijas perspektīvu. Senās Indijas budisti (2.gs. p.m.e. - 5.gs.m.ē.) izkopa Abhidharmas analīzes metodi, detalizēti uzlūkojot materiālos un mentālos procesus kā fundamentālas eksistences pamatvienības dharmas: gluži kā ‘materiāli-mentālos atomus’, kuri lielā ātrumā rodas un izzūd, radot ne tikai mūsu patības sajūtu, bet arī laika plūsmu. Šo pamatelementu esamības apzināšanās un sapratne ir atslēga apziņas transformācijai. Savukārt ķīniešu budistu meistars Džiji (6.gs.) piedāvāja jēdzienu "vienā domā trīstūkstoš pasauļu": viens ‘notvertais’ un novērotais apziņas moments ne tikai ietver sevī pagātnes un nākotnes mirkļu caurstrāvojumu, bet paradoksālā kārtā eksistences daudzšķautnaino daudzveidību. Viņa piedāvāta metode piedāvā introspektīvi izolēt mirkli tā, ka mēs neredzam "ne kustību, ne izmaiņu, ne avotu, ne galamērķi, ne no kurienes tas nāk, ne kurp tas dodas" pamanot, ka nav rodama stingra robeža starp šo sastingušo mirkli, pagājību un nākamību.