6.janvārī Jaunpils pils lielajā zālē notiks Armagedona karnevās (+VIDEO)

Pirmais karnevāls Jaunpils pils atjaunotajā zālē notika 1974.gada 1.janvārī. Senāk karnevāli notika 1.janvārī un visiem Jaunpilniekiem 2.javāris bija oficiāli-neoficiāla brīvdiena.

Nu jau ceturto gadu karnevāls notiek janvāra pirmajā nedēļas nogalē. Gadu gaitā karnevālu tēmas ir bijušas dažādas- "Monstru nakts", "Kā pasakā", "Džungļu nakts", "Melns roks gaišiem cilvēkiem", "Šahs un mats", Pārvērtību nakts", Maģiskais 2020.", "Kantrī serpentīns", "Citāds karnevāls"…..Katrā karnevālā uzstājas Latvijā pazīstamas mūziķu grupas un notiek tradicionāla pusnakts karnevālā tērpu skate. Jaunpils pils karnevāls ir vienīgais karnevāls Latvijā, kuram ir tik senas tradīcijas un to apmeklē maskās tērpti viesi no visas valsts.

6.janvāra karnevāla tēma "ARMAGEDONS…nekas jau nebeidzas" atspoguļos vecās pasaules kārtības bojā eju un jaunas, labākas pasaules rašanos.

Karnevāla īpašie viesi grupa būs grupa ASTRO’N OUT, dejas līdz rītam spēlēs grupa TRANZĪTS.

Aicinām viesus tērpties savas pēdējās dzīves dienas tērpā, kas atspoguļo kosmosu, visumu, planētas, zemi, pārmaiņas. Karnevālā būs iespēja tikt pie kosmiska grima, pasaules gala frizūras, apokaliptiska tetovējuma, 360 grādu video un neizpaliks arī tradicionālā tērpu parāde pusnaktī ar lieliskām balvām no Jaunpils pils.

Jaunpils pils pirmoreiz rakstītos avotos minēta 1411. gadā un visdrīzāk tā celta 14. gadsimta otrajā pusē vai pat 15. gadsimta pašā sākumā. Nav gūts dokumentārs pamatojums tūrisma bukletos bieži minētajam 1301. gadam kā pils celtniecības gadam - šajā laikā Livonijas ordenis karoja ar Rīgas pilsētu un tam nebija resursu un laika pils celtniecībai.15. gadsimtā pils nocietinājumi tika nostiprināti un tika uzcelts masīvs apaļais tornis dienvidaustrumu stūrī. 16. gadsimta sākumā Jaunpils kļuva par vietu, kur izmitināja vecos, nespējīgos Livonijas ordeņa brāļus.

1576. gadā pili savā valdījumā pārņēma pēdējais Dobeles komturs Matiass fon der Reke. Viņa mazdēls Matiass Dītrihs fon der Reke (1608-1652) veica pils pārbūvi, kuras rezultātā nocietinājums tika pārveidots par muižnieku rezidenci, tai skaitā izbūvēja trešo stāvu. Rekēm pils piederēja līdz 20. gadsimta sākumam. Viņi šeit sāka nodarboties ar ciltslopu šķirnes izkopšanu un šo nodarbošanos Jaunpilī pārmantoja arī vēlākās varas līdz 20. gadsimta beigām.

1905. gada revolūcijas laikā 1906. gadā pili nodedzināja, 1907. gadā atjaunoja pēc V. Bokslafa projekta, veidojot vienkāršotus neobaroka interjerus. Pirmā pasaules kara laikā pēc Kurzemes ofensīvas beigām 1915. gada rudenī Jaunpils pili apmeklēja Vācijas ķeizars Vilhelms II. No 1920. gadiem līdz 1960. gadiem pilī atradās ar lopkopību saistītas iestādes. 1960. gados notika pils pārbūve, to pielāgojot kultūras centra vajadzībām. Kopš 1991. gada pils ir pašvaldības īpašums un tiek izmantota sabiedriskām vajadzībām. Pils jumts, logi un fasāde cieta 2023. gada 7. augusta negaisā.