• Armanda,
  • Armands
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Rēzeknes novadā Lūznavas muiža šodien aicina baudīt mūziku (+VIDEO)

Teksta izmērs Aa Aa
Kultūra
VS.LV 09:04, 17.12.2023


Šeit atrodas Latgales cilvēku radošais centrs.


Īpaši maģiski vecā muiža izskatās ziemā.

Lūznavas muižā "SABIA Emsemble" koncertā "Māras dziesmas" savīsies tradicionālā mūzika un viduslaiku baznīcas dziesmas, savērpjot senās melodijas mūsdienīgā skanējumā.

Viduslaiku Marijas dziesmu un latviešu tradicionālās mūzikas apvienojums vienā koncertprogrammā ir vedis kopā mūziķus, kuriem abi šie mūzikas virzieni ir tuvi un neatņemama viņu radošās koncertdzīves sastāvdaļa.

"SABIA Ensemble" muzicē senās mūzikas pētnieks profesors Guntars Prānis (balss, ratalira), kur viņa ratalirai uzticēta nozīmīga loma gan viduslaiku mūzikas atskaņojumā, gan ieplūstot tradicionālajā repertuārā. Ievas Nīmanes (stabules, kokle) spēlētie pūšaminstrumenti un kokle ikdienā dzirdami gan uz senās mūzikas skatuves, gan tradicionālajā mūzikā. Ar klasisko izglītību, bet ar visu būtību un saknēm tradicionālajā kultūrā - tas ir sitaminstrumentālista Mārtiņa Miļevska (perkusijas) izvēlētais radošais ceļš mūzikā. Visbeidzot unikālais Lienes Skrebinskas (balss, kokle) vokāls atklāj koncertprogrammas būtību - viņas dziedājumā varam raudzīties ar Jaunavas Marijas acīm un izjust pasauli ar jaunas latviešu meitenes sirdi. Jāatzīmē, ka Liene Skrebinska ir rēzekniete, sākusi muzicēt folkloras draugu kopā "Vīteri", pabeigusi Jāņa Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskolu, tagad atgriežas ar koncertu "SABIA Ensemble" sastāvā.

Koncertprogramā būtiska nozīme ir arī improvizācijai un katra ansambļa dalībnieka pienesums jaunas skaņu ainavas radīšanai šajā reperuārā ir neatsverams. Jaunava Marija un Māra - abas saplūst vienā tēlā viduslaiku Marijas slavadziesmās un mūsu tautas muzikālajā mantojumā, kas pateicoties tādām teicējām kā Domicella Ļīpeņa, kuras teiktās dziesmas iekļautas koncertprogrammā, nonācis līdz mūsu dienām.

Koncertprogramma Lūznavas muižā skanēs ar Valsts kultūrkapitāla fonda un Rēzeknes novada pašvaldības atbalstu.

Pirms un pēc koncerta ikviens varēs baudīt kafiju, kūkas un svētku sajūtas speciāli iekārtotā Ziemassvētku noskaņu kafejnīcā!

Lūznavas muižas kungu māja sākta būvēt 1905. gadā. Ēka ir ļoti neparasts romantiskā jūgendstila paraugs, kas būvēta, cenšoties īstenot 20. gs. Eiropas arhitektūras un mākslas tendences. Muižu ieskāva skaists, vairāk nekā 20 ha liels parks ar ievērojamu koku un krūmu dažādību, neskaitāmu rožu un flokšu daudzveidību, glītajiem parka celiņiem un septiņiem gleznainiem dīķiem, kuros audzēja zivis.

Staņislavs Kerbedzs (1810–1899) apprecēja Viļānu muižas īpašnieka Vikentija Janovska meitu Mariju. Kerbedzu ģimenē piedzima seši bērni. Par Lūznavas muižas mantinieci kļuva S. Kerbedza meita Jevgēnija Kerbedza (1858–1946), 1911. gadā pabeidza Lūznavas muižas būvniecības darbus, kas aizkavējās 1905. gada revolūcijas dēļ.

No 1911. līdz 1915. gadam Lūznavas muiža (tajā laikā zināma kā Dlužņevas muiža) bija ievērojams kultūras centrs Latgalē. Slavena kā Kerbedzu ģimenes vasaras rezidence un mākslas un atpūtas centrs, uz kuru strādāt un atpūsties brauca gan pazīstami, gan jauni un talantīgi mūziķi, literāti, mākslinieki un tēlnieki. Uz muižu saimnieki parasti atbrauca maijā un septembrī aizceļoja uz pastāvīgo dzīvesvietu Itālijā.
I pasaules kara laikā īpašnieki ir spiesti pamest savu īpašumu un aizbraukt uz Itāliju, uzticot muižu tās pārvaldniekam Ksendzopoļskim.

1915. gadā muižas mājā izvietojas cariskās Krievijas armijas štābs, daļēji iznīcinot un bojājot šeit esošos greznos interjera priekšmetus un mākslas vērtības, bet no 1917. līdz 1919. gadam muižā uzturas padomju varas pārstāvji.

No 1922. līdz 1944. gadam Lūznavas muižā tika izvietota Laizānu kurlmēmo skola, vienīgā šāda tipa mācību iestāde Latgalē. Ēka tika pielāgota skolas vajadzībām – ievilkta centrālapkure, lielās telpas pārdalītas ar šķērssienām.

II pasaules kara laikā, no 1941. līdz 1945. gadam, muižā pārmaiņus atrodas padomju un vācu armijas štābi.

1945. gadā uz muižu no Rēzeknes tiek pārcelts Rēzeknes lauksaimniecības tehnikums. 1946. gadā uz tehnikuma un kolhoza bāzes te tiek izveidots Maltas sovhoztehnikums, kas muižas telpās atradās līdz pat 1993. gadam.

1977. gadā ēkai tika piešķirts valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa statuss.

No 1993. līdz 1998. gadam ēkā atrodas Lūznavas pagasta administrācija, 1998. gadā uz muižu pārceļas Lūznavas pamatskola, kas te darbojas līdz 2009. gadam, bet pēc tam muižā paliek Lūznavas pagasta bibliotēka.

No 2011. līdz 2014. gadam notiek Lūznavas muižas rekonstrukcija un atdzimšana. Rekonstrukcijas projekta autore ir arhitekte Ināra Caunīte, bet projektu īsteno Rēzeknes novada pašvaldība.

2015. gada sākumā Lūznavas muiža tika atvērta apmeklētājiem. Lūznavas muiža ir mūza un iedvesma, Latgales cilvēka darbības centrs – mūzikas un mākslas kultūras centrs, kur notiek radošā daiļrade, tūrisms, tematiskas ekskursijas, tradīciju kopšana, koncertdarbība.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Kultūra Daugavpilī publikai tiks izrādīti divi Marka Rotko oriģināldarbi (+VIDEO)

Slavenais mākslinieks dzimis Latgalē un strādājis Amerikā.

Kultūra Nākamnedēļ tiks atklāts Kurzemes lielākais mūzikas festivāls (+VIDEO)

Tiks atskaņoti skaņdarbi, kas tiks telpiskoti ap klausītājiem izvietotā 8 skaļruņu akustiskā sistēmā.

Kultūra Latvija nevēlamo personu sarakstā iekļāvusi ukraiņu mūziķi

Latvija nevēlamo personu sarakstā iekļāvusi prokrievisko ukraiņu mūziķi Mihailo Mihailoviču Rešetņaku, kurš pazīstams ar skatuves vārdu "Misha Marvin", paziņojusi premjerministre un ārlietu ministra pienākumu izpildītāja Evika Siliņa (JV).

Kultūra VEF pilī operu iestudēs un galveno lomu atveidos Sonora Vaice (+VIDEO)

Monoopera "Valentīna" aicina skatītājus piedzīvot mīlestības un pārmaiņu pilno laikmetu.

Lasiet arī