• Ilgvars,
  • Ivars
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


IZM nav skaidra redzējuma par pētnieku skaitu vēstures nozarē

Teksta izmērs Aa Aa
Kultūra
VS.LV 14:58, 02.12.2023


Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) nav atsevišķa plāna attiecībā uz to, kāds pētnieku skaits būtu nepieciešams vēstures nozarē, aģentūrai LETA atklāja IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta nozares eksperts Edvards Francis Kuks, piebilstot, ka šādus mērķus nav plānots izstrādāt nevienai zinātnes apakšnozarei.



Kā vēstīts iepriekš, vēstures zinātnes nozare saskaras ar izaicinājumu jaunu talantu piesaistē pētniecībā vai akadēmiskajā darbā. Latvijas vēstures kongresā, kas notika mēneša vidū, izskanēja, ka vēstures zinātnē 65% akadēmiskā personāla ir vecāki par 50 gadiem. Kopš 2008.gada par 56% samazinājies arī imatrikulēto studējošo skaits vēsturē, kā arī par 70% krities absolventu skaits.

Ministrijas redzējumā būtiska loma cilvēkkapitāla ataudzē ir doktorantūrai, kas sagatavo jaunus pētniekus pētnieciskam darbam savā nozarē. Taču doktorantu atbiruma dēļ Latvija ir pēdējā vietā Eiropas Savienībā pēc doktora grādu ieguvēju skaita.

IZM pārstāvis piekrīt, ka esošajā doktorantūras modelī ir nepilnības, kas neveicina doktorantu motivāciju pabeigt studijas savlaicīgi, tāpēc esot izstrādāts jauns doktorantūras modelis, kas ciešāk integrēšot pētniecisku darbu un palielināšot doktorantu ikmēneša stipendiju līdz vismaz 900 eiro. Šāds piedāvājums veicinās jauno doktorantu iesaistīšanos "Latvijai nozīmīgu tēmu izpētē" un mazinās atbirumu, cer IZM.

Pētnieku ataudze un valsts pasūtījuma pieaugums esot jāskata kopīgi - valsts pētījums ļauj nodrošināt jaunu pētnieku iesaisti kvalitatīvos projektos ar augstu pievienoto vērtību sabiedrībai, uzskata IZM pārstāvis. Līdzīgi citām sociālajām un humanitārajām zinātnēm, arī vēstures nozarē būtiska loma esot valsts pasūtījumam, tāpēc IZM izstrādājot Valsts pētījumu programmas (VPP) šo zinātņu nozaru "mērķētam atbalstam". VPP projektos kā pētnieki tiek iesaistīti arī doktoranti, tādējādi veicinot pētnieku ataudzi un iesaistot jaunās paaudzes pētniekus "Latvijai nozīmīgu tēmu padziļinātā izpētē".

LETA jau vēstīja, ka VPP "20. un 21.gadsimta vēstures pētniecība un cilvēkkapitāla ataudze" projektu pieteikumu konkursam tika iesniegti četri projekti. Atbilstoši Latvijas Zinātnes padomes (LZP) sniegtajai informācijai, trīs saņemti no Latvijas Universitātes, bet vienu iesniegusi Vidzemes Augstskola. Plānots, ka konkursa rezultāti taps zināmi decembra pirmajā nedēļā.

Savukārt Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta direktors Gvido Straube uzskata, ka valstij būtu jāizvirza būtiskākie uzdevumi vēstures pētniecībā no aizvēstures perioda līdz mūsdienām, kā arī jāsaprot, cik daudz pētnieku valsts varētu atļauties, nodrošinot viņus ar "normālu, konkurētspējīgu, regulāru atalgojumu". Viņš ir pārliecināts, ka tādējādi tiktu veicināta konkurence, un nozarē ienāktu jauni pētnieki.

Valsts galvenajās institūcijās, kuru uzdevums būtu pētīt vēsturi, to popularizēt un mācīt jaunos vēsturniekus, ilgstoši netiek nodrošināta pilna slodze, un cilvēkiem nākas meklēt papildus darbus, kas nereti nav saistīti ar vēstures pētniecību vai studentu apmācību, aģentūrai LETA atklāja Straube.

Viņš arī piedāvā attīstīt projektu sistēmu, kas faktiski jau pastāvot, taču nav orientēta uz ilgstošu darbību. Tā ļautu realizēt jaunas, oriģinālas idejas, dotu iespēju sevi apliecināt jauniem pētniekiem, kuri vēl nav ieguvuši atpazīstamību un pieredzi.

Straube uzsvēra, ka Latvijas vēsture, tās pētniecība, popularizācija, speciālistu sagatavošana primāri esot vajadzīga pašai Latvijai, tāpēc valstij būtu jārisina radusies situācija. "Tas jādara metodiski, sistemātiski, nevis kā šobrīd, kad lielā mērā darbojas nejaušības, gadījuma raksturs projektu atbalstīšanā, bet tā sauktais bāzes finansējums ir kā simbolisks pabalsts, lai tie pētnieki, kuriem nav paveicies "loterijā", uzreiz nenomirtu badā," uzskata Straube.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Kultūra «ArtDocFest» tiks prezentētas filmas par Juri Podnieku un kapračiem (+VIDEO)

Latviešu dokumentālisti izvirza garīgi smagas tēmas.

Kultūra Ventspilī skatāma brīnišķīga Lancmaņa gleznu retrospekcija (+VIDEO)

82 gadus vecais meistars joprojām rada maģiskas gleznas.

Kultūra Bauska svinēs izcilā novadnieka Plūdoņa 150. jubileju (+VIDEO)

Līdzīgi Mēmeles straumei tautas atmiņā un likteņgaitās plūst dzejnieka dotie nemirstīgie ceļavārdi mūsu vēstures griežos.

Kultūra Miris mākslinieks Arturs Kiršfelds

21.februārī miris mākslinieks Arturs Kiršfelds, aģentūru LETA informēja Latvijas Mākslinieku savienībā.

Lasiet arī

Sabiedrība Deputāti lūdz skaidrot iecerēto skolu tīkla optimizācijas procesu

Partijas "Latvija pirmajā vietā" (LPV) Saeimas frakcijas deputāti ir vērušies pie izglītības un zinātnes ministres Andas Čakšas (JV) ar lūgumu skaidrot iecerēto skolu tīkla optimizācijas procesu.

Interesanti fakti Šajā mācību gadā 9.klašu centralizēto eksāmenu snieguma slieksni necels

Šajā mācību gadā 9.klašu centralizēto eksāmenu snieguma slieksni necels un saglabās 10% līmenī, kāds tas bija pagājušajā mācību gadā, aģentūra LETA noskaidroja Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM).

Sabiedrība Skolas Ēdolē, Turlavā un Kabilē turpinās darbu, slēgs Nīkrāces pamatskolu

Ēdoles, Z.A. Meierovica Kabiles un Turlavas pamatskolas savu darbu turpinās kā ierasts, taču nepietiekamā skolēnu skaita dēļ ar šā gada 1.augustu slēgs Nīkrāces pamatskolu, tā ceturtdien sēdē lēma Kuldīgas novada domes deputāti.

Sabiedrība Talsu novadā likvidēs Kolkas un Virbu sākumskolu

Talsu novadā likvidēs Kolkas un Virbu sākumskolu, Pūņu pamatskolu un Lībagu sākumskolu reorganizēs, ceturtdien lēma Talsu novada domes deputāti.