• Aleksejs,
  • Aleksis
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


IZM nav skaidra redzējuma par pētnieku skaitu vēstures nozarē

Teksta izmērs Aa Aa
Kultūra
VS.LV 14:58, 02.12.2023


Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) nav atsevišķa plāna attiecībā uz to, kāds pētnieku skaits būtu nepieciešams vēstures nozarē, aģentūrai LETA atklāja IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta nozares eksperts Edvards Francis Kuks, piebilstot, ka šādus mērķus nav plānots izstrādāt nevienai zinātnes apakšnozarei.



Kā vēstīts iepriekš, vēstures zinātnes nozare saskaras ar izaicinājumu jaunu talantu piesaistē pētniecībā vai akadēmiskajā darbā. Latvijas vēstures kongresā, kas notika mēneša vidū, izskanēja, ka vēstures zinātnē 65% akadēmiskā personāla ir vecāki par 50 gadiem. Kopš 2008.gada par 56% samazinājies arī imatrikulēto studējošo skaits vēsturē, kā arī par 70% krities absolventu skaits.

Ministrijas redzējumā būtiska loma cilvēkkapitāla ataudzē ir doktorantūrai, kas sagatavo jaunus pētniekus pētnieciskam darbam savā nozarē. Taču doktorantu atbiruma dēļ Latvija ir pēdējā vietā Eiropas Savienībā pēc doktora grādu ieguvēju skaita.

IZM pārstāvis piekrīt, ka esošajā doktorantūras modelī ir nepilnības, kas neveicina doktorantu motivāciju pabeigt studijas savlaicīgi, tāpēc esot izstrādāts jauns doktorantūras modelis, kas ciešāk integrēšot pētniecisku darbu un palielināšot doktorantu ikmēneša stipendiju līdz vismaz 900 eiro. Šāds piedāvājums veicinās jauno doktorantu iesaistīšanos "Latvijai nozīmīgu tēmu izpētē" un mazinās atbirumu, cer IZM.

Pētnieku ataudze un valsts pasūtījuma pieaugums esot jāskata kopīgi - valsts pētījums ļauj nodrošināt jaunu pētnieku iesaisti kvalitatīvos projektos ar augstu pievienoto vērtību sabiedrībai, uzskata IZM pārstāvis. Līdzīgi citām sociālajām un humanitārajām zinātnēm, arī vēstures nozarē būtiska loma esot valsts pasūtījumam, tāpēc IZM izstrādājot Valsts pētījumu programmas (VPP) šo zinātņu nozaru "mērķētam atbalstam". VPP projektos kā pētnieki tiek iesaistīti arī doktoranti, tādējādi veicinot pētnieku ataudzi un iesaistot jaunās paaudzes pētniekus "Latvijai nozīmīgu tēmu padziļinātā izpētē".

LETA jau vēstīja, ka VPP "20. un 21.gadsimta vēstures pētniecība un cilvēkkapitāla ataudze" projektu pieteikumu konkursam tika iesniegti četri projekti. Atbilstoši Latvijas Zinātnes padomes (LZP) sniegtajai informācijai, trīs saņemti no Latvijas Universitātes, bet vienu iesniegusi Vidzemes Augstskola. Plānots, ka konkursa rezultāti taps zināmi decembra pirmajā nedēļā.

Savukārt Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta direktors Gvido Straube uzskata, ka valstij būtu jāizvirza būtiskākie uzdevumi vēstures pētniecībā no aizvēstures perioda līdz mūsdienām, kā arī jāsaprot, cik daudz pētnieku valsts varētu atļauties, nodrošinot viņus ar "normālu, konkurētspējīgu, regulāru atalgojumu". Viņš ir pārliecināts, ka tādējādi tiktu veicināta konkurence, un nozarē ienāktu jauni pētnieki.

Valsts galvenajās institūcijās, kuru uzdevums būtu pētīt vēsturi, to popularizēt un mācīt jaunos vēsturniekus, ilgstoši netiek nodrošināta pilna slodze, un cilvēkiem nākas meklēt papildus darbus, kas nereti nav saistīti ar vēstures pētniecību vai studentu apmācību, aģentūrai LETA atklāja Straube.

Viņš arī piedāvā attīstīt projektu sistēmu, kas faktiski jau pastāvot, taču nav orientēta uz ilgstošu darbību. Tā ļautu realizēt jaunas, oriģinālas idejas, dotu iespēju sevi apliecināt jauniem pētniekiem, kuri vēl nav ieguvuši atpazīstamību un pieredzi.

Straube uzsvēra, ka Latvijas vēsture, tās pētniecība, popularizācija, speciālistu sagatavošana primāri esot vajadzīga pašai Latvijai, tāpēc valstij būtu jārisina radusies situācija. "Tas jādara metodiski, sistemātiski, nevis kā šobrīd, kad lielā mērā darbojas nejaušības, gadījuma raksturs projektu atbalstīšanā, bet tā sauktais bāzes finansējums ir kā simbolisks pabalsts, lai tie pētnieki, kuriem nav paveicies "loterijā", uzreiz nenomirtu badā," uzskata Straube.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Kultūra Deju pasniedzēja Sandra Rozenblate attīsta balfolka stilu (+VIDEO)

Grupas JŌRA mūzikas klips «Atvadu valsis» sasniedza klausītājus.

Kultūra 55 gadus vecais Vils Smits gatavojas atkal kļūt par tēvu

Oskara balvas ieguvējs Vils Smits un viņa sieva Džada Pinketa Smita joprojām ir oficiāli precējušies, lai gan pirms dažiem gadiem viņi pārtrauca romantiskās attiecības. Abi ir paziņojuši, ka šobrīd atrodas "dziedināšanas procesā".

Kultūra Leģionārs, kapteinis, krāpnieks: ko Eduards Pāvuls spēlēja dzīvē (+VIDEO)

Jubilejas kolekcija paplašina sabiedrībai pastāvīgi pieejamo Latvijas kinovēstures krājumu portālā filmas.lv.

Kultūra Ar krāšņiem koncertiem no 13. līdz 20. jūlijam norisināsies Jūrmalas festivāls

No 13. jūlija līdz 20. jūlijam Dzintaru koncertzālē norisināsies ikgadējais Jūrmalas festivāls, pulcējot izcilus latviešu un ārzemju mūziķus. Festivālā koncertēs ērģelniece Iveta Apkalna, britu džeza pianists Džulians Džozefs, vijolniece Kristīne Balanas, diriģents Olli Mustonens, Barselonas flamenko balets, vīru ansamblis ‘‘Suļiko’’ no Gruzijas, soprāns Inga Kalna, dziedātājs Jānis Šipkēvics un daudzi citi mākslinieki.

Lasiet arī

Sabiedrība Vairāku galvaspilsētas izglītības iestāžu nosaukumos iekļaus Rīgas vārdu

Rīgas domes šodien nolēma vairāku galvaspilsētas izglītības iestāžu nosaukumos iekļaut vārdu Rīga.

Kultūra Latvijas studenti var pieteikties stipendijām studijām Itālijā un Slovākijā

Latvijas studenti var pieteikties stipendijām, lai studētu Itālijā vai Slovākijā 2024./2025.akadēmiskajā gadā, informēja Valsts izglītības attīstības aģentūrā (VIAA).

Sabiedrība Čakša: Priekšlikumi nemazinās pedagogu atalgojumu (+ LIZDA viedoklis)

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) priekšlikumi pedagogu darba slodžu līdzsvarošanai nemazinās to atalgojumu, šodien preses konferencē uzsvēra izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV).

Ekonomika Zems izglītības līmenis rada četras reizes augstāku risku kļūt par bezdarbnieku

Pērn bezdarba līmenis personām 15-74 gadu vecumā ar pamata vai zemāku izglītības līmeni bija gandrīz četras reizes augstāks nekā personām, kas ieguvušas augstāko izglītību - attiecīgi 13,3% un 3,3%, secināts Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) izdotajā informatīvajā apskatā "Darbaspēka apsekojuma galvenie rādītāji 2023.gadā".