Vidzemē priekšroka tiek dota latviešu klasikai.
Valmierā pirmizrādes piedzīvos divi Latvijas dramaturģijas klasikas iestudējumi - 5.oktobrī Raiņa traģēdija "Jāzeps un viņa brāļi" Ineses Mičules režijā, tam 27.oktobrī sekos pēc Viļa Plūdoņa poēmas motīviem iestudētais "Atraitnes dēls" Viestura Roziņa interpretācijā.
Jāzeps ir šodienas Hamlets. Viņš savus nokaitētos jautājumus tieši tāpat risina pilnīgā vientulībā. Kā mēs visi. Kad izslēgti visi sociālie tīkli ar īsto un viltus padomdevēju zunoņu, tu paliec viens pret vienu ar savu sirdsapziņu un iekšējo kompasu. Bultiņa raustās. Kur tā nostāsies? Auklēt savas sāpes un audzēt upura aizvainojumu ir tik saldi un kārdinoši. Apslāpēt sava "ego" īdēšanu, iespējams, ir viens no cilvēka mūža grūtākajiem uzdevumiem. Ko mūsdienu pasaulē, kur Jāzepa bedres ir tik daudz, nozīmē pa īstam piedot? Ko nozīmē ļaunu par labu vērst? Just dāvināto spalviņu azotē, nevis ērkšķus?
Režisore Inese Mičule, kā arī radošā komanda - scenogrāfs Reinis Dzudzilo, vizuālā māksliniece Krista Dzudzilo, komponists Rihards Zaļupe, gaismu mākslinieks Oskars Pauliņš un horeogrāfe Linda Mīļā - ar līdzšinējiem iestudējumiem ir pierādījuši savu cilvēcisko briedumu, lai teātrī runātu par sarežģītiem ētiskiem un filozofiskiem jautājumiem lakoniskā traģēdijas formā.
Lomās: Aksels Aizkalns vai Mārtiņš Meiers, Ieva Estere Barkāne, Rūdis Bīviņš, Kārlis Freimanis, Rihards Jakovels, Artis Jančevskis, Niks Judenkovs, Roberts Kāpostiņš, Ingus Kniploks, Tālivaldis Lasmanis, Mārtiņš Liepa, Ernests Meikšāns, Inese Pudža, Ģirts Rāviņš, Sandis Runge, Krišjānis Salmiņš, Krišjānis Strods, Toms Treinis.
Viestura Roziņa fiziskā teātra formā, praktiski bez vārdiem veidotā poētiskā izrāde "Atraitnes dēls" ietieksies cilvēka pašu pirmo attiecību pieredzē, pētot metafiziskās Mātes un bērna attiecības, kuras bieži vien ir pamatā psihoterapijā risinātiem jautājumiem visa mūža garumā.
Vilis Plūdons savu poēmu "Atraitnes dēls" (1900) sarakstīja, ieraudzījis laikrakstā nekrologu par jauna Pēterburgas studenta nāvi. Varam tikai iztēloties, cik svarīgs šis darbs bija pašam rakstniekam, ja viņš Atraitnes dēla izstrādei veltīja 15 gadus no savas dzīves. Gadu gaitā latviešu sabiedrībā apzīmējums "atraitnes dēls" ieguvis metaforisku nozīmi. Uzskata, ka tā ir nīčiskā pārcilvēka latviskā versija.
Radošajā komandā arī dramaturģe Ludmila Roziņa, scenogrāfs Valters Kristbergs, kostīmu māksliniece Ilze Vītoliņa, gaismu māksliniece Jūlija Bondarenko, komponists Jēkabs Nīmanis, horeogrāfs Kārlis Božs un balss improvizācijas konsultante Dana Indāne-Surkiene.
Lomās: Inese Ramute, Kārlis Dzintars Zahovskis.
Abus jauniestudējumus atbalsta Borisa un Ināras Teterevu fonds.
Tāpat oktobra repertuārā jau iemīļotās izrādes "Manas domas grib ar mani parunāt", "Mēs, roks, sekss un PSRS", "Kad mēs mostamies", "Nelabie pēc Dostojevska", "Sēras piestāv Elektrai", "Paolo un Frančeska". Pēdējo reizi skatītājiem būs iespēja redzēt komisko drāmu "Amerikāņu bizons".
Valmieras Drāmas teātris ir vienīgais profesionālais teātris Valmierā un Vidzemē. 1923. gads tiek uzskatīts par teātra dibināšanas gadu, kad sākās regulāras profesionāla teātra izrādes, teātri atbalstīja Valmieras pilsētas valde. Pēc Otrā pasaules kara teātri nosauca par Leona Paegles Valsts Valmieras drāmas teātri un to vadīja Pēteris Lūcis. Nozīmīgas izrādes Valmieras teātrī iestudējuši režisori Oļģerts Kroders, Māra Ķimele, Valentīns Maculēvičs. Kopš 1999. gada teātrī notiek Rūdolfa Blaumaņa teātra festivāls, ko rīko reizi trijos līdz piecos gados, festivālu atbalsta Valmieras pašvaldība.