Šodien svinam Jurģu dienu. Ko tas nozīmē, kas jādara un kādi ir ticējumi?

Kopumā folkloras materiālos Ūsiņš tiek raksturots kā zirgu, retāk govju patrons. Iespējams, ka svētā Jurģa attēlošana kā bruņās tērptu jātnieku, veicinājusi Ūsiņa un Jurģa tēla saplūšanu.
 Ar to saistījās ieražās galveno vietu ieņem doma par veiksmes nodrošināšanu lopkopībā. Kaut arī meteoroloģiskie apstākļi ne vienmēr tam bija labvēlīgi, Jurģa diena, kā liecina folkloras materiāli, uzskatīta par ganu un pieguļas sezonas sākumu. Šajā dienā kaut uz neilgu laiku cenšas pirmo reizi izlaist lopus laukā.

Ganus mājās sagaida, aplejot tos ar ūdeni, lai vasarā nenāktu miegs, govis ganot. Saimniece arī vēro, kura govs pirmā nāk mājā. Ja pirmā ir ar gaišu pieri, tad gaidāma saulaina vasara, ja tumša - mākoņaina. Kā jau minēts, 
svarīgs rituāls Jurģu dienā arī lopu labklājības nodrošināšanai ir upurēšana. Zirgiem saimnieks upurē melnu gaili, bet saimniece govīm - melnu vistu.

Ar Jurģu dienu saistīta vēl kāda paraža - pārcelšanās. Jurģi bija tā diena, kad kalpi, gājēji un nominieki mainīja dzīves vietu, pārceļoties pie cita saimnieka. No tā arī cēlies sinonīms dzīvesvietas maiņai - jurģošanās.

Jurģošanās gan ieviesusies tikai 19.gadsimta sākumā, kad Jurģi kļūst par nomas un darba līgumu slēgšanas dienu. Šī Jurģa dienas funkcija netiek attēlota tautasdziesmās, toties ticējumos par dzīves vietas maiņu un aizejošiem un atnākošiem cilvēkiem ir daudz variantu.


Lai jaunajā vietā labi veiktos un visādi sekmētos, veco vietu atstājot, nedrīkst teikt ardievas. Kad Jurģu dienā aiziet uz jaunu māju, tad no vecās vietas jāpaņem salmi līdz un ar tiem jāizkaisa kūts, lai no izgājējiem nepieķertos nekādas burvības. Citi ņem arī akmeņus no vecās mājas līdz un izmētā tos jaunās mājas kūtī, lai izsargātos no burvībām. 


Liela daļa šādu ticējumu runā par jaunās dzīves labklājības veicināšanu, saticību, saderību jaunajā vietā. 
Jurģa dienā, jaunā dzīves vietā nonākot, dzīvojamās telpas tūliņ jāizslaukot, tad nebūšot ar citiem mājas iedzīvotājiem jāķildojas. Īpaši bieži tiek pieminēti skābi kāposti, kam liela nozīme gan saticības veicināšanā, gan arī, lai atnācēji paliktu pēc iespējas ilgāk.
 Kad Jurģos ienāk mājās jauni dzīvotāji, saimniece vāra kāpostus un dod pirmo reiz ēst, lai tie ilgi dzīvotu tanīs mājās, turpretim, ja dod ēst zivis, tad ātri aiziet no tās mājas.

Ticējumi:

Jurģu dienā nevajag muti mazgāt, tad vasarā neapdegs.

Jurģos nedrīkst lauku darbus strādāt, jo citādi krusa izposta labību.

Jurģos, uz jaunās mājas zemes uzejot, jāiekurina uguns, tad būs laba dzīvošana.

Jurģos jāvāra un jāēd cūkas kājas, tad saime būs čakla.

Ja Jurģu dienā līst, pļavā zāļu trūks.

Ja dzeguze deviņas dienas pirms Jurģiem sāk kūkot - būs silta un auglīga vasara.

Ja Jurģu dienā saule spīd - labi padosies gurķi.

Ja Jurģos līst lietus, būs slapja vasara, meža pļavās nebūs zāles.

Jurģu dienā nevajag muti mazgāt – tad vasaru nenodeg.

Pirms Jurģiem nedrīkst staigāt basām kājām un svilpot, citādi piemetas drudzis.

Ja Jurģu dienas rītā iet uz upi mazgāties, tad skauģi nevar noskaust.

Lai lopiem labi klātos, Jurģu dienā ietur maltīti ar cietām olām, gaļu un alu.

Jurģu dienā ietur maltīti ar cietām olām, gaļu un alu, lai lopiem labi klātos.

Lai ienācēji nebūtu pļāpīgi, Jurģos viņiem nedrīkst dot ēst zirņus.

Ja Jurģu dienā spīd saule, labi padosies lopi.

Jurģa rītā pūš visi četri vēji, kurš uzvar, tas pārvalda visu gadu.

Kāds vējš Jurģu dienā uzvar, tāds visvairāk to gadu pūš.

Jurģos nedrīkst lauku darbu strādāt, jo citādi krusa nosit druvas.

Ejot pie jauna saimnieka nedrīkst slotu ņemt līdzi, lai to gadu nedabūtu pērienu.

Jurģu rītā vispirms jāuzceļas saimniekam ar saimnieci – ja kāds cits pirmais uzceļas, tad mājā rodas kāda nelaime.

Jurģu dienā jāglabā cirvis un atslēgas zem sliekšņa, lai vilki lopus neaiztiek.

Ja pirms Jurģiem zālē ir rasa – tad jau pirms Jēkabiem rudzi būs gatavi.

Ja pirms Jurģiem ir pērkons – būs bada gads.

Jurģī, uz jaunās mājas zemes uzejot, jāiekurina uguns.