VDD: Prokremliskie aktīvisti Latvijā nespēj sarīkot nozīmīgas aktivitātes

Aizvadītajā gadā Latvijas sabiedrības noskaņojumu ietekmēja dažādi iekšpolitiski, sociālekonomiski un ģeopolitiski notikumi, un viens no būtiskākajiem sabiedrības noskaņojumu ietekmējošajiem faktoriem joprojām bija Krievijas izvērstais karš Ukrainā, spriež VDD.

Kā liecina VDD analīze, Latvijas sabiedrības vairākums atbalsta Ukrainu, kā arī stingri iestājas pret Krievijas agresiju un jebkādām prokremliskām izpausmēm Latvijā. Tāpat sabiedrības vairākums atbalsta politiskos lēmumus, kas vērsti uz Latvijas iekšējās drošības un valsts valodas pozīciju stiprināšanu, vērtē dienests.

To sabiedrības daļu, kas slēpti vai atklāti atbalsta agresorvalsti Krieviju, pārsvarā veidojot personas, kuras ikdienas saziņā lieto krievu valodu. Šie iedzīvotāji bija negatīvi noskaņoti ne tikai pret Ukrainu un ukraiņu tautu, bet arī Latvijas īstenotajiem pasākumiem iekšējās drošības stiprināšanai un valsts valodas lietojuma veicināšanai, atzīmē VDD. Šāda attieksme vairumā gadījumu esot sekas ilgstošai Krievijas propagandas satura patērēšanai.

Krievijas propagandas un melu ietekmē daļa sabiedrības notikumus Latvijā un ārvalstīs turpina interpretēt atbilstoši Kremļa veidotajam pasaules skatījumam. "Piemēram, Latvijas politiķu un institūciju centienus vairot valsts valodas lietojumu publiskajā telpā šādi iedzīvotāji maldīgi interpretēja kā Latvijā pastāvošu rusofobiju, lai gan šo centienu viens no galvenajiem mērķiem bija veicināt krievvalodīgo pilnvērtīgu iekļaušanos Latvijas sabiedrībā," teikts pārskatā. Savukārt Latvijas institūciju darbs pie iekšējās un ārējas drošības stiprināšanas šajā sabiedrības daļā tiekot uztverts kā Krievijas provocēšana.

VDD vērtējumā, sabiedrībā pastāvošā uzskatu pretstāve pērn izpaudās kā latenta etniskā spriedze. Krieviju atbalstošā sabiedrības daļa jūtot aizvainojumu un negatīvu attieksmi pret Latvijas valsti, kas savukārt nav pieņemami Krieviju nosodošajam Latvijas sabiedrības vairākumam.

Krieviju atbalstošā sabiedrības daļa savu nostāju lielākoties pauž sociālajos tīklos, bet vairākos simtos gadījumu personas atbalstu agresorvalstij demonstrējušas ar dažādām izpausmēm pilsētvidē. Līdzīgi kā 2022. un 2023.gadā, arī aizvadītajā gadā Valsts policija pilsētvidē visbiežāk konstatēja ar krāsas aerosolu uzpūstus burtus "Z" un citus atbalstu Krievijas agresijai apliecinošus simbolus. VDD un Valsts policijas uzmanībā nonāca arī personas, kuras šādus simbolus demonstratīvi nēsāja pie apģērba, bija pielīmējušas savam transportlīdzeklim vai izvietojušas redzamā vietā tās salonā.

Atsevišķos gadījumos tika konstatēti huligānisma gadījumi pret transportlīdzekļiem ar Ukrainas numurzīmēm, kā arī agresīvas izpausmes pret ukraiņiem pilsētvidē.

2024.gadā VDD ieguvusi informāciju par vairākiem desmitiem huligānisma gadījumu pret Ukrainas karogu vai Ukrainas atbalstam veltītiem vides objektiem. Pret Ukrainu vērstas un citas prokremliskas izpausmes ielu vidē pērn visbiežāk tika konstatēti februārī un martā, kad Latvijā norisinājās atbalsta pasākumi Ukrainai saistībā ar otro gadadienu kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā.

Savukārt atbalstu Krievijai apliecinošas izpausmes ielu vidē pērn visbiežāk tika konstatētas maijā, kad Krievijā tiek atzīmēta tā dēvētā "uzvaras" diena. Kopumā aizvadītajā gadā prokremlisku izpausmju daudzums pilsētvidē saruka, atzīmē dienests.

Kā vēsta VDD, prokremlisku noskaņojumu daļā Latvijas sabiedrības 2024.gadā turpināja uzturēt dažādas organizācijas un individuālie aktīvisti, kuru izplatītie vēstījumi tieši vai netieši sakrita ar Kremļa propagandas vēstījumiem. Piesardzīgi un mazaktīvi, tomēr agresorvalsti Krieviju Latvijā turpināja atbalstīt šādi aktīvisti gan individuāli, gan viņu organizācijas. Tāpat Krievijas interesēm atbilstošus vēstījumus Latvijā turpinājušas paust atsevišķas politiskās partijas, kuras orientējas uz krievvalodīgo elektorātu.

VDD vērtējumā, prokremlisko aktīvistu vide kopumā esot sašķelta, dezorientēta un nespējīga sarīkot nozīmīgas aktivitātes Krievijas atbalstam, kas ļautu sasniegt Krievijas izvirzītos "tautiešu politikas" mērķus Latvijā. Šo aktīvistu organizācijas rīkoja pasākumus Krievijai vēsturiski nozīmīgu datumu atzīmēšanai, mēģinot nepiesaistīt tiesībaizsardzības iestāžu uzmanību.

Kā vienu no prokremliskajiem aktīvistiem VDD min Viktoru Guščinu, kurš turpinot uzturēt saikni ar Krieviju. Vairāki iepriekšējos VDD pārskatos iekļautie prokremliskie aktīvisti, piemēram, Aleksandrs Gapoņenko, Vladimirs Lindermans, Tatjana Andrijeca, Aleksandrs Giļmans un Alla Berezovska aizvadītā gada laikā savstarpēji koordinējuši aktivitātes saistībā ar pret tiem norisošajām tiesvedībām un Latvijas iekšpolitikas aktualitātēm.

Prokremliskie aktīvisti pret tiem vērstās apsūdzības publiski interpretēja kā Latvijas valsts mērķtiecīgu vēršanos pret krievvalodīgajiem un politisku izrēķināšanos ar "tautiešu" aizstāvjiem, uzsver dienests.

VDD vērtējumā, šo un citu prokremlisko aktīvistu publisko izpausmju mazināšanās nebija saistīta ar ideoloģiskās pārliecības maiņu, bet gan nogaidīšanas stratēģijas izvēlēšanos, tiem sekojot līdzi Krievijas

izvērstā kara virzībai Ukrainā.

Lai gan individuālie prokremliskie aktīvisti primāri koncentrējās uz savu aizstāvību pret tiem ierosinātajās krimināllietās, šīs personas turpināja meklēt veidus, kā piesardzīgi paust Krieviju un tās agresīvo ārpolitiku atbalstošus vēstījumus, nepārkāpjot likuma robežas, atzīmē VDD.