SM ir slēpusi Ministru kabinetam patieso Rail Baltica izmaksu pieaugumu

Izmeklēšanas komisija ir konstatējusi, ka SM jau savās 2021.gada prezentācijās "Rail Baltica" projekta izmaksas ir uzrādījusi 3,4 miljardu eiro apmērā un 2021.gada rudenī tika informēta, ka "Rail Baltica" projekta kumulatīvās izmaksas ir 5,3 miljardi eiro bez inflācijas.

Kopumā komisijas gala ziņojumā ir ietverti 29 secinājumi, 16 priekšlikumi un nosauktas 18 personas, kuras komisijas ieskatā pieļāva kļūdas, apdraudēja projekta īstenošanu un nepieņēma pietiekami aktīvu pozīciju šī projekta īstenošana.

Tostarp komisija secinājusi, ka, izvērtējot Latvijas valdības lēmumu pieņemšanas ātrumu un pieejamo finansējumu projektam, komisijai rodas pamatotas šaubas, ka "Rail Baltica" projekta pirmā kārta varētu tikt realizēta līdz 2030.gadam, jo paredzamais pamattrases pabeigšanas termiņš ir atkarīgs no finansējuma pieejamības.

Paredzams, ka bez finansējuma ierobežojumiem projekts pirmā fāzē tiks pabeigts no 2030. līdz 2032.gadam. Ar prognozētajiem finansējuma ierobežojumiem ir paredzēts, ka projekts tiks būvēts pa posmiem, pirmā fāze tiks pabeigta 2030.gadā un pārējais tiks pabeigts aptuveni 2040.gadā, secinājusi komisija.

Komisija arī konstatēja, ka "Rail Baltica" projekta ieviešanas laikā Finanšu ministrijas (FM) iesaiste, ir bijusi nepietiekama, proti, risku vadība un izmaksu kontrole nav notikusi līdz pat 2023.gadam, kā arī valsts budžeta dokumentu paketēs netiek atspoguļota pilnīga informācija par projektam apstiprināto un ikgadēji apguvei plānoto finansējumu, kā arī budžeta ilgtermiņa saistībām, kas izriet no noslēgtajiem un vēl neizpildītajiem Eiropas Infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF) līgumiem.

Tāpat komisija norāda, ka projekta izmaiņas tiek veiktas gan projektēšanas laikā, gan jau aktīvā būvniecības fāzē, kas ne tikai palielina projekta kopējo apjomu un izmaksas, bet arī būtiski atliek būvdarbu sākšanu.

Izmeklēšanas komisijā tika arī konstatēts, ka ne pilnsabiedrība "RB Latvija", "Ernst&Young Baltic", AS "RB Rail", SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" (EDzL), kā arī SM amatpersonas "Rail Baltica" projekta sākuma stadijā pienācīgi neveica salīdzinošo izmaksu novērtēšanu ar citiem dzelzceļa projektiem Eiropā.

Tāpat komisija gala ziņojumā ietvērusi 16 priekšlikumus, tostarp aicinot Saeimai izveidot apakškomisiju, kura uzraudzīs "Rail Baltica" projekta ieviešanu, likumdevēja līmenī kontrolējot šo projektu, vienlaikus sniedzot visaptverošu informāciju par notiekošo projektā sabiedrībai un plašsaziņas līdzekļiem.

Komisija gala ziņojumā aicina veikt arī grozījumus vairākos normatīvajos tiesību aktos, tostarp precizēt Valsts kancelejas atbildību par ierobežotas pieejamības statusa dokumentu ikgadēju auditu, paredzot izvērtēt un, vajadzības gadījumā, mainīt pieejamības statusu tiem dokumentiem, kuriem ir iztecējis no statusa izrietošais termiņš. Tāpat komisija aicina paredzēt uzdevumu Valsts kancelejai izvērtēt un atslepenot visus Ministru kabineta lēmumus par "Rail Baltica" projektu, veicot attiecīgu dokumentu auditu atbildīgajās ministrijās.

Komisija arī aicina valdību steidzami izdarīt grozījumus Ministru kabineta politikas plānošanas dokumentos, nosakot par "Rail Baltica" projekta īstenošanu atbildīgās nozares ministrijas, precīzus projekta termiņus un finanšu avotus, kā arī uzdot Ministru kabinetam vismaz reizi ceturksnī atskaitīties Saeimai par "Rail Baltica" projekta īstenošanas progresu.

Vienlaikus komisija aicina Saeimai izdarīt grozījumus Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) projekta uzraudzības likumā, paredzot Finanšu ministriju kā līdzatbildīgo "Rail Baltica" projekta uzraudzības institūciju par EISI finanšu instrumenta CEF piešķiršanu, izlietojumu un uzraudzību.

Tāpat tiek rosināts uzdot Ministru kabinetam sagatavot informatīvo ziņojumu par "Rail Baltica" pamattrasei piegulošo teritoriju optimālu saimnieciski atbildīgu izmantošanu, šajā procesā iesaistot pašvaldības un nevalstiskās organizācijas, lai nodrošinātu visas iespējas tajās attīstīt komercdarbību.

Tāpat komisija aicina nekavējoties noteikt finalizētu pirmās fāzes trases variantu, pieņemt lēmumu un apstiprināt "Rail Baltica" projekta izmaksu grieztus, kā arī noteikt reālistisku realizācijas termiņu.

Komisija gala ziņojumā uzsver, ka komisijas kā konstitucionālās kontroles formas uzdevums tās veiktās pārbaudes ietvaros neietver nedz personu vainas noskaidrošanu, nedz arī to sodīšanu, kas ir izmeklēšanas iestādēm un tiesām piekritīgs jautājums.

"Tomēr, strikti ievērojot nevainīguma prezumpcijas principu, komisija savas pārbaudes laikā ir apzinājusi tās "Rail Baltica" projekta īstenošanā iesaistītās personas, kurām bija būtiska loma attiecīgajā procesā," teikts ziņojumā.

Gala ziņojumā ir nosauktas personas pēc atbildības līmeņa

Sarkanā krāsā iezīmētas tās personas, kuras komisijas vairākuma ieskatā pieļāva būtiskas kļūdas, oranžā - personas, kurām projekta īstenošanā bija atbilstoši jārīkojas, bet viņas to nedarīja, savukārt dzeltenā krāsā - personas, kuras neieņēma pietiekami aktīvu pozīciju šī projekta īstenošanā.

Sarkanajā blokā ietilpst ekspremjers Krišjānis Kariņš (JV), kādreizējais AS "RB Rail" stratēģiskais direktors, pašreizējais satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P) un kādreizējais satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

Oranžajā blokā ietilpst kādreizējais "RB Rail" valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors Agnis Driksna, kādreizējais satiksmes ministrs Anrijs Matīss, tagadējais finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV), finanšu ministrijas valsts sekretāre Baiba Bāne, bijusī "RB Rail" vadītāja Baiba Rubesa, kādreizējais Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretāra vietnieks, tagadējais Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētājs Dins Merirands, bijusī SM valsts sekretāre Ilonda Stepanova, bijušais SM valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš, bijusī SM valsts sekretāra pienākumu izpildītāja un "RB Rail" padomes priekšsēdētāja Ligita Austrupe, bijusī SM Dzelzceļa politikas un infrastruktūras departamenta direktora vietniece Olita Bērziņa, kā arī kādreizējais satiksmes ministrs, tagad labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS).

Savukārt dzeltenajā blokā ietilpst kādreizējais finanšu ministrs, tagad Saeimas deputāts Jānis Reirs (JV), bijušais SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris, bijušie premjeri Laimdota Straujuma un Māris Kučinskis (ZZS).