• Alda,
  • Maruta
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Krāpnieki no Latvijas uzņēmumiem izkrāpj arvien lielākas summas (+VIDEO)

Teksta izmērs Aa Aa
Kriminālziņas
VS.LV 13:46, 22.10.2024


Lai mazinātu šo risku, organizācijām jāievieš iekšējās procedūras, kuras nosaka specifisku kārtību.


E-pastu krāpniecība ir īpaši mānīga, ja krāpnieki uzdodas par uzņēmuma vadītāju vai uzticamu sadarbības partneri, lai pieprasītu maksājumus vai sensitīvu informāciju.

Lai gan finanšu krāpšanas upuri visbiežāk ir privātpersonas, tikpat liels risks kļūt par krāpnieku mērķi ir arī uzņēmumiem. Turklāt no uzņēmumiem izkrāptās summas ir ievērojami lielākas. Kā atpazīt krāpšanas mēģinājumus un neiekrist viltvāržu lamatās, skaidro Roberts Birzgalis, bankas drošības eksperts. Finanšu krāpšana ir kļuvusi par vienu no aktuālākajām problēmām, ar ko saskaras uzņēmumi. Turklāt līdz ar digitālo risinājumu attīstību ir vairākkārt palielinājušās noziedznieku iespējas piekļūt uzņēmumu finansējumam.

"Pēdējo gadu laikā esam novērojuši dažādu krāpšanas veidu pieaugumu - no pikšķerēšanas līdz pat sarežģītām krāpniecību shēmām. Noziedznieki meklē vājos punktus organizatoriskajos procesos. Jo īpaši tāpēc, ka arvien vairāk procesu notiek tiešsaistē. Tas nozīmē, ka digitālajā vidē uzņēmumu aizsardzība pret krāpšanu nav tikai IT darbinieku pienākums - tai ir nepieciešama visaptveroša pieeja, kas ietver vadību, personālu un jo īpaši grāmatvežus, kas bieži vien ir krāpnieku galvenais mērķis," uzsver Roberts Birzgalis.

Eksperta ieteikumi, kā rīkoties, lai samazinātu risku kļūt par krāpnieku upuri

Iemācieties atpazīt aizdomīgus e-pastus un telefona zvanus. Pikšķerēšanas uzbrukumi joprojām ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā krāpnieki var piekļūt sensitīviem uzņēmuma datiem vai apvārdot darbiniekus, lai tie pārskaita finanšu līdzekļus. E-pastu krāpniecība ir īpaši mānīga, ja krāpnieki uzdodas par uzņēmuma vadītāju vai uzticamu sadarbības partneri, lai pieprasītu maksājumus vai sensitīvu informāciju. Ļoti svarīgi ir ieviest spēcīgu e-pastu drošības kontroli un izglītot darbiniekus par pikšķerēšanas draudiem. Jāpievērš vērība arī krāpnieciskiem telefona zvaniem (vishing). Pēdējā laika tendences rāda, ka krāpnieki samērā bieži sarunu cenšas pārvirzīt uz WhatsApp lietotni. Jāatceras tas, ka jebkura likumīga organizācija - banka, policija vai citas valsts iestādes - oficiālas sarunas izvērš galvenokārt telefoniski vai rakstiski e-pastā. Taču krāpniecības gadījumi bieži notiek arī šajos saziņas kanālos, tāpēc, ja zvans raisa aizdomas, tas pēc iespējas ātrāk jāpārtrauc. Ja nepieciešams, iestādes kontaktinformāciju, tostarp telefona numuru, vienmēr var atrast tās publiskajā mājaslapā. Komunikācija iepriekš minētajās un citās lietotnēs (piemēram, Signal, Facebook Messenger) noteikti jāuztver ar lielu piesardzību.

Neaizmirstiet par konta drošību. Krāpniekiem piemīt spēja apvārdot upuri. Viņi spēj pārliecināt nodot maksājumu autorizācijas ierīci vai arī liek veikt maksājumus pašam upurim. Lai mazinātu šo risku, organizācijām jāievieš iekšējās procedūras, kuras nosaka specifisku kārtību, piemēram, ka mainoties piegādātāja vai sadarbības partnera kontaktinformācijai vai konta numuram, šī informācija tiek pārbaudīta pa zināmu kanālu, kā arī visus nozīmīgos finanšu darījumus pirms to izpildes apstiprinātu vismaz divi cilvēki. Tas samazinās iespēju, ka viens no darbiniekiem varētu atļaut krāpniecisku darījumu.

Apmāciet un regulāri izglītojiet darbiniekus, jo īpaši grāmatvežus. Šiem speciālistiem ir piekļuve kritiskiem finanšu datiem, un bieži vien tieši viņi ir pirmie, kas saskaras ar krāpnieciskām darbībām. Krāpnieki nereti iegūst grāmatveža kontaktinformāciju, ja upuris ir aizpildījis kādu krāpnieku izveidotu anketu vai pieteikumu internetā, varbūt grāmatveža kontaktinformācija ir publiski pieejama uzņēmuma mājaslapā vai sociālajos tīklos. Taču ir gadījumi, kur krāpnieks sākumā pat nezina, ar ko ir sazinājies, bet sarunas laikā saprot, kādas pieejas un kur ir šim cilvēkam. Tāpēc uzņēmumiem ir jānodrošina, ka to grāmatvedības komandas ir ne tikai tehnoloģiski aprīkotas, bet arī atbilstoši apmācītas aizdomīgu darījumu identificēšanā. Ir ļoti svarīgi saprast, kā pamanīt krāpnieciskus rēķinus, pikšķerēšanas e-pastus/SMS, viltus pārdevēju pieprasījumus un krāpnieciskus telefona zvanus.

Kā liecina Finanšu nozares asociācijas apkopotie dati par krāpšanu apjomu četrās lielākajās Latvijas bankās, laika posmā no 2023.gada 1.augusta līdz 2024.gada 1.augustam uzņēmumiem izkrāpti 2,3 miljoni eiro. Vidējā izkrāptā summa vienam uzņēmumam sasniegusi 16 tūkstošus eiro.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Kriminālziņas Jūrmalā upē noslīcis jaunietis

Piektdien, 4.jūlijā, Jūrmalā, Lielupē, noslīcis jaunietis, aģentūru LETA informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD).

Kriminālziņas Ugunsgrēkā Raunas pagastā piektdien cietuši četri bērni

Ugunsgrēkā Smiltenes novada Raunas pagastā piektdien, 4.jūlijā, cietuši četri bērni, aģentūru LETA informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD).

Kriminālziņas Avens pārliecināts, ka izpildījis visus kritērijus sankciju noņemšanai

Krievijas un Latvijas dubultpilsonis, miljardieris Pjotrs Avens ir pārliecināts, ka izpildījis visus kritērijus, lai uz viņu vairs neattiecinātu Eiropas sankcijas, šādu nostāju aģentūrai LETA pauda viņa pārstāvji.

Kriminālziņas PTAC piemērojis 295 000 eiro sodu nebanku kreditētājam "ViziaFinance"

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) piemērojis 295 000 eiro sodu AS "DelfinGroup" grupas uzņēmumam SIA "ViziaFinance" par negodīgu komercpraksi, liecina PTAC publiskotā informācija.

Lasiet arī

Kriminālziņas "Bite Latvija" maijā bloķējusi teju 565 000 krāpniecisku zvanu

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pakalpojumu sniedzējs SIA "Bite Latvija" maijā bloķējis 564 969 krāpniecisku zvanu, aģentūru LETA informēja uzņēmumā.

Sabiedrība Ar telefonkrāpniekiem saskārušies 85% Latvijas iedzīvotāju

No krāpniekiem nav pasargāta neviena sabiedrības grupa.

Kriminālziņas Krāpnieki izsūta īsziņas par anulētām vēlēšanu balsīm

Kiberincidentu novēršanas institūcija "Cert.lv" brīdina par krāpniekiem, kas izmanto vēlēšanu tematiku, lai izsūtītu iedzīvotājiem viltus īsziņas, ka viņu balss ir anulēta, un izgūtu bankas datus, liecina "Cert.lv" ieraksts platformā "X".

Kriminālziņas Daugavpilī policija par iesaistīšanos krāpniecības shēmā aiztur nepilngadīgo

Aizvadītajā nedēļā Daugavpilī policija par iesaistīšanos krāpniecības shēmā aizturējusi "naudas mūli" jeb naudas kurjeru, aģentūru LETA informēja Valsts policijā (VP).