Noziedznieki nesnauž, aktīvi meklējot neaizsargātas ierīces, lai iegūtu sensitīvus datus.
Armands Onzuls, Finanšu nozares asociācijas padomnieks, uzsver, ka katrs bloķētais krāpnieku zvans ir nozīmīgs, novēršot risku, ka iedzīvotāji zaudē finanšu līdzekļus, kas jau šobrīd pārsniedz iepriekšējā gada apmēru attiecīgajā laika periodā.
"Šogad no janvāra līdz maijam iedzīvotājiem ir izkrāpti jau vairāk nekā 5 miljoni eiro, kas ir ļoti satraucoša tendence, ņemot vērā, ka pērn visa gada laikā iedzīvotāji krāpnieku dēļ bija zaudējuši 5,8 miljonus eiro. Raugoties uz risinājumiem, kas palīdzētu cīnīties pret telefonkrāpšanu un mazināt izkrāpto finanšu līdzekļu apmēru, jānorāda, ka šī nevar būt tikai finanšu nozares un Valsts policijas problēma cīnīties pret krāpniekiem - uz to jāraugās un jārīkojas starpnozaru līmenī ņemot vērā, ka krāpšanas tiek īstenotas digitālajā vidē. Tai ir jābūt plašākai starpnozaru un valsts institūciju sadarbībai, kur līdztekus sabiedrības informēšanai tiek ieviesti reāli, arī tehnoloģiski, risinājumi un uzlabots tiesiskais regulējums - īpaši attiecībā uz telefona zvanu bloķēšanu".
Šobrīd būtiska krāpnieku aktivitāte vērojama ne vien telefokrāpniecībā, bet arī digitālajā vidē, ziņo Reinis Pudāns, drošības procesu eksperts.
"Maija laikā kiberdrošības risinājums ir kopumā novērsis 19 miljonus dažādu kiberrisku. Iedzīvotājiem vienmēr jāatceras, ka noziedznieki meklē arvien jaunus, rafinētākus veidus, kā īstenot savus nolūkus, īpaši digitālajā vidē, izmantojot internetu un piekļūstot dažādām mobilajām ierīcēm. Proti, noziedznieki nesnauž, aktīvi meklējot neaizsargātas ierīces, lai iegūtu sensitīvus datus, izplatītu dažādus vīrusus, kas traucē ierīču darbību, vai pat izspiestu naudu. Tādēļ ne vien zināšanas par to, kā krāpnieki "strādā", bet arī preventīvas rūpes par savu un savas ierīces drošību, izmantojot antivīrusa aizsardzību, ir vitāli svarīgas, jo šobrīd nekas neliecina, ka krāpnieku aktivitāte samazināsies," saka R. Pudāns.